Bauskas lauksaimniecības konsultāciju birojs sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra speciālistu Jāni Kažotnieku īpašā seminārā zemniekiem skaidroja un rādīja, kā jāregulē lauku smidzinātāji.
Bauskas lauksaimniecības konsultāciju birojs sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra (LLKC) speciālistu Jāni Kažotnieku īpašā seminārā zemniekiem skaidroja un rādīja, kā jāregulē lauku smidzinātāji.
Mācības notika Rundāles pagasta zemnieku saimniecībā «Ziedoņi 2» pie Viktora Kreigera. Viņa laukos izmanto divus smidzinātājus, kas jau nokalpojuši garu mūžu. Saimnieks nav žēlojis naudu labas tehnikas iegādei, taču jauniem smidzināšanas agregātiem finanses pagaidām nav atlicinātas.
Kam nevar žēlot?
J. Kažotnieks bez aplinkiem semināra dalībniekiem skaidroja: «Ar sliktu un nenoregulētu iekārtu uz laukiem tiek «smidzināta» nauda. Jo iekārta ir kvalitatīvāka un strādā precīzāk, jo labāk iespējams dozēt ķimikālijas, patērēt tās mazāk un ietaupīt naudu. Augu aizsardzības līdzekļiem cenas ir augstas, un, rūpīgi izskaitļojot, atklāsies, ka labs smidzinātājs atmaksājas uz ķimikāliju rēķina.» Tāda gaužām vienkārša formula ir tik svarīgajam sējumu kopšanas procesam.
Daļējs Zviedrijas finansējums
Jau vairākus gadus Latvijas laukos LLKC īsteno programmu «Videi saudzīga lauksaimniecība», kuras saīsinātais nosaukums ir BAAP 2. Šim nolūkam finanses iedala Zviedrija, savu daļu piešķir arī Latvijas Zemkopības ministrija. J. Kažotnieks gan bilda, ka šogad Latvijas puse kavējas ar līdzekļu iedalīšanu. Taču zemnieku izglītošanu pārtraukt nevar. Speciālists ne reizi vien pārliecinājies, cik daudz kļūdu pieļauts lielās un mazās saimniecībās. Videi saudzīga lauksaimniecība ietver daudz norišu, un Eiropas Savienības valstīs īpaša uzmanība tiek pievērsta augu aizsardzības līdzekļu saprātīgai un precīzai izmantošanai. Par to pārliecinājusies arī Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja speciāliste Ieva Litiņa, kura divas reizi piedalījusies mācību seminārā Dānijā.
Datorprogrammu pielāgo Latvijai
I. Litiņa kopā ar vēl četru rajonu augkopības speciālistiem Vegles konsultāciju biroju apmeklēja no 29. aprīļa līdz 6. maijam. Mācības bija par herbicīdu devas minimalizāciju nezāļu apkarošanā. Daudz laika tika pavadīts, skaitot nezāles graudaugu laukos un nosakot to botānisko sastāvu. Ziemāji bija ļoti tīri, jo tajos herbicīdus izsmidzina rudenī. Pavasarī otrreiz tas vairs nav jādara, izņemot atsevišķus gadījumus, kad parādās kāda «problēmu nezāle».
Pareiza lēmuma pieņemšanā konsultants izmanto nezāļu apkarošanas datorprogrammu, kurā, ievadot datus par konkrētas sugas nezālēm un to blīvumu, tiek rekomendēta piemērotākā deva. Bieži vien tiek kombinēti divi herbicīdi.
Šogad Dānijas datorprogrammu pielāgo un izmēģina Latvijā, nākotnē to varēs izmantot arī mūsu zemnieki. Dāņu zemē pesticīdu lietošanā ir ieviests indekss, kam saskaņā ar likumdošanu ir tendence samazināties. Vidēji valstī tas noteikts 2,0, tas nozīmē, ka vienu kultūru ar pilnu pesticīdu devu drīkst apstrādāt divas reizes. Zemniekam pašam jāizvēlas, kā viņš atļauto apstrāžu skaitu sadalīs herbicīdiem. Tas tiek darīts dabas saudzēšanas nolūkā, jo dāņi tagad cenšas labot kļūdas, ko pieļāvuši ar ļoti intensīvu un ķimizētu lauksaimniecību. Galvenā atziņa, kas pārvesta mājās, – pesticīdi jālieto tik maz, cik iespējams, bet tik daudz, cik nepieciešams.
Skaidrojums
Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrs 1997. gadā ir izdevis padomu apkopojumu «Lauku smidzinātāji un to darbība».
Raksturīgākās kļūdas:
sprauslas neatrodas pareizā leņķī, tādēļ šķidrums pārklājas nevienmērīgi;
lieto dažādu lielumu sprauslas, tās būtu jāmaina katru sezonu, ja agregātus izmanto intensīvi;
jāskatās un jāpārbauda, vai manometrs pareizi rāda spiedienu;
jānovērš smidzinātāja stangas svārstības, uzlabojot atbalsta mehānismu.
