Mūsu sāpe ir par kādu notikumu Bauskas slimnīcā. Esam trīs māsas. Jaunākajai – Kristīnei – ir 27 gadi un divi mazi bērni.
Mūsu sāpe ir par kādu notikumu Bauskas slimnīcā.
Esam trīs māsas. Jaunākajai – Kristīnei – ir 27 gadi un divi mazi bērni. 7. aprīlī, mazgājot galvu, viņai pēkšņi sākās tik stipras galvassāpes, ka nācās izsaukt ātro palīdzību. Māsu aizveda uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, kur viņu apskatīja daktere (dr.) Sujeta. Neizdarot nevienu analīzi, ārste nolēma, ka šīs esot psiholoģiska rakstura vai migrēnas tipa galvassāpes. Pēc dr. Sujetas nozīmēto zāļu lietošanas galvassāpes nemazinājās, Kristīne vēma, sāpēja galvas viena puse, bija spranda stīvums, piecelties varēja tikai uz vienu pusi. Lūdzām dr. Sujetai, lai pieaicina neiropatologu. Viņa atbildēja, ka neuzskata to par nepieciešamu, tomēr sacīja, ka varam zvanīt dakterim Landorfam personīgi. Neizdarot nevienu analīzi, ārste ap plkst. 21 mierīgu sirdi aizgāja no dežūras. Kristīni visu nakti turpināja mocīt sāpes.
Daktere Sujeta no rīta atkal ieradās uz dežūru. Pēc tuvinieku uzstājīgā pieprasījuma viņa tomēr ap plkst. 10 pasauca dr. Landorfu. Pēc apskates Kristīne tika nosūtīta uz intensīvās terapijas nodaļu. Vislielākie pateicības vārdi dr. Landorfam par ātru un precīzu rīcību. No Rīgas Katastrofu medicīnas centra ieradās mediķi, kuri Kristīni pārveda uz Rīgu. Stradiņa slimnīcā tika veikta galvas operācija. Atklājās, ka galvassāpju cēlonis bija asinsvada plīsums smadzenēs. Pirms daudziem gadiem Bauskas slimnīcā līdzīgi nomira Kristīnes māte.
Domājam, ka ārstam vajadzētu maksāt pacientam par ielaistu slimību ārstēšanu, tad varbūt būtu nopietna attieksme pret pacientu. Kristīnei turpmākā ārstēšanās maksās simtiem latu, un vēl nav redzamas beigas.
Cietušās māsa un vīrs
Daktere ir rīkojusies atbilstoši diagnozei
Vēstuli komentē Bauskas slimnīcas ārsts, sertificēts neirologs J. Landorfs:
– Paciente Kristīne Bauskas pilsētas slimnīcā tika stacionēta 2001. gada 7. aprīlī, četras dienas pēc saslimšanas sākuma. Diennakts laikā slimniecei tika uzstādīta diagnoze un viņa saņēma atbilstošu medikamentozu ārstēšanu. Diagnozes precizēšanai tūlītēja lumbālā punkcija netika izdarīta tādēļ, ka nebija objektīvu iemeslu to darīt – nebija pozitīvu meningeālo simptomu. Tas izskaidrojams ar to, ka slimniece jau iepriekš arī bija saņēmusi ārstēšanu. Ja ir plīsusi artērijas aneirisma, operatīva ārstēšana neatliekami tiek izdarīta tikai ļoti smagos gadījumos. Operācija netika veikta svētdien, kad slimniece tika pārvesta uz P. Stradiņa klīnisko slimnīcu. Operatīva ārstēšana tika izdarīta tikai otrdien. Pēcoperācijas periodā slimniece jutās apmierinoši.
Izvērtējot visus faktus, uzskatu, ka dežūrārste ir rīkojusies atbilstoši saslimšanas diagnozei.
