Mēdz teikt, ka sievu vai vīru var izvēlēties, bet kaimiņus diemžēl – ne. Kādus Dievs devis, ar tādiem jāsadzīvo.
Mēdz teikt, ka sievu vai vīru var izvēlēties, bet kaimiņus diemžēl – ne. Kādus Dievs devis, ar tādiem jāsadzīvo.
Kad 1985. gadā pārcēlāmies uz pašu celtu māju, priecājāmies par jaukajiem kaimiņiem, kuri dzīvoja vistuvāk, – Juri un viņa sievu Annu (vārdi mainīti). Kaimiņi bija sirsnīgi, izpalīdzīgi, turklāt Jurim bija «zelta rokas», viņš prata visus darbus. Kaimiņš palīdzējis sievai izaudzināt un izskolot divas meitas no Anniņas pirmās laulības, nu jau abus priecēja mazbērni… Tad Anna saslima, vārguļoja un nomira. Juris sievai istabā ierīkoja skaistu piemiņas stūrīti, pie viņas foto vāzītē vienmēr bija ziedi.
Pamanīju, ka atraitnis arvien biežāk sāk cilāt glāzīti. Pirmā uz viņu «tēmēja» netālu dzīvojošā Asja. Taču attiecības pajuka, kad Jura acu priekšā sieviete spainī noslīcināja kaķīti. Turklāt viņai bija garnadzes slava…
Rudens pusē uzradās Ilga, 18 gadu veca meitene, no palīgskolas. Kaimiņš staroja. Audžumeitas gan aizrādīja uz vairāk nekā 40 gadu lielo starpību. Juris atbildēja, ka citi viņu varot apskaust par tādu laimi. Kaimiņš jaunajai «laimei» mācīja mājas darbus (atklājās, ka Ilga neko neprot), aizveda uz Rīgu un jūru, jo meitēns tur nekad neesot bijis…
Kādā atklātības brīdī Ilga Jurim izstāstījusi, ka viņai esot puisis, kurš viņu gaidot. Kaimiņš neticēja. Tieši Jāņu priekšvakarā Ilga aizmuka pie jaunā vīrieša, bet Jurim atkal bija iemesls pamatīgi piedzerties. Kad iegāju pie kaimiņa, lai ienestu avīzi, virtuvē uz galda atradu Jura zīmīti. Tā bija adresēta draugam: «Tu jau zini, kur mani apglabāt.» Tūlīt zvanīju draugam, lai nāk Juri vest pie prāta. Izdevās.
Pēc kāda laika Juris atveda mājās māti ar pieciem bērniem. Jaunu, visai glītu, bet nekārtīgu sievieti, turklāt dzērāju. Iepriekš Ira dzīvojusi vecā graustā, kur stiklu vietā logiem dēļi aizsisti priekšā, tāpēc pie Jura viņai šķita kā paradīzē. Kamēr turējās nauda, abi dzēra, pēc tam gāja aizņemties un turpināja. Retajos skaidrības brīžos, kad Ira «atpūtās», Juris sakopa māju, pagalmu, rūpējās par bērniem (agrāk kaimiņš vienmēr turēja tīru un kārtīgu māju, pagalmu). Kad saslima Iras mazā meitiņa, māte devās uz aptieku centrā, lai nopirktu zāles. Vakarā pārnāca tā piedzērusies, ka neko neatcerējās, kur nu vēl zāles… Beidzot Jurim bija diezgan.
Izdzinis Iru, viņš atkal dzēra, šoreiz divas nedēļas bez pārtraukuma. 23. marta rītā, iegājusi pie Jura, atradu kaimiņu mirušu.
Nu viņš guļ blakus savai Anniņai.
D. KALNA Bauskas rajonā
