Šajā laikā, kad sabiedriskai apspriešanai ir nodoti divi administratīvi teritoriālās reformas projekti, «Bauskas Dzīvei» bija iespēja iepazīties ar divām Kurzemes pašvaldībām.
Šajā laikā, kad sabiedriskai apspriešanai ir nodoti divi administratīvi teritoriālās reformas (ATR) projekti, «Bauskas Dzīvei» bija iespēja iepazīties ar divām Kurzemes pašvaldībām.
Tika apmeklēta viena maza un viena liela pašvaldība: Tukuma rajona mazākais pagasts – Viesati (480 iedzīvotāju) – un lielākā pašvaldība – Kandavas novads (8630 iedzīvotāju). Šajā pašvaldībā ATR veikta jau pirms četriem gadiem, apvienojot Kandavas pilsētu un četrus pagastus.
Tiek aprēķināts katrs santīms
Viesatu pagastu ATR vēl nav skārusi. Saskaņā ar izpētes plānu, pašvaldību paredzēts apvienot ar Jaunpili. Padomes priekšsēdētāja Anita Tenisa stāstīja, ka pašlaik vietējās varas institūcijā strādā trīs algotas darbinieces – priekšsēdētāja, grāmatvede un sekretāre. Viņas pilda gan dzimtsarakstu nodaļas, gan sociālā darbinieka pienākumus, pārstāv pagasttiesu. Pašvaldībā uz pusslodzi strādā apkopēja. Pagasta budžets kopā ar mērķdotācijām ir Ls 80000 gadā.
Prioritātes ir izglītība (68 procenti no pašvaldības budžeta), veselība, kultūra, sports. «Mazā pašvaldībā tiek rēķināts katrs santīms, mēs varam atskaitīties par visiem izlietotajiem līdzekļiem,» teica A. Tenisa.
Pašvaldība pagaidām vēl atrodas vienā ēkā ar daļu Krišjāņa Barona pamatskolas, pagasta bibliotēku un klubu. Pamatskolā ir 83 skolēni un 14 skolotāju. Visi pagasta skolas vecuma bērni apmeklē izglītības iestādi. Skolēni ir iesaistījušies dažādos projektos, skolotāji apmeklē kursus un papildina zināšanas augstskolās.
Pagastā rit aktīva kultūras dzīve. Tiek pētīta Viesatu vēsture, darbojas bibliotēka. Pašvaldība, pēc A. Tenisas teiktā, cenšas attīstīties – no valsts kases ir paņemts aizņēmums skolas jumta remontēšanai, tiek strādāts ar pagasta teritorijas plānojuma un attīstības projektu. Izglītībai piesaistītas investīcijas. Daudzi viesatnieki pēc pamatskolas absolvēšanas mācās vidusskolā Irlavā un Kandavā.
Daļa iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecību, bet par nopietniem saimniekiem visus nevar saukt, jo daudziem ir tā dēvētās naturālās saimniecības. Noziedzības līmenis pagastā ir zems. Biežākie likumpārkāpumi ir nelielas zādzības, kuras vienmēr izdodoties atklāt.
Jautāta par ATR, A. Tenisa atbildēja, ka viņa nav pret, bet pašvaldību apvienošanai jābūt pamatotai. «Vai cilvēkam, dzīvojot tālāk no centra, jābūt notiesātam?» sprieda A. Tenisa. Viņa uzskata, ka ATR īstenošana vēl jāapsver. Viesatu pagastam jāapvienojas ar Jaunpili, taču ar šo vietu neesot izdevīgas transporta satiksmes, problemātiski ir ar komunikācijām – stacionārie telefona sakari slikti, mobilajiem telefoniem vāja zona.
Prezidentes atklāta skola
Kandavas novads eksperimentālā kārtā tika izveidots jau 1996. un 1997. gadā, apvienojot Kandavas pilsētu, Kandavas, Matkules, Cēres un Zemītes pagastu.
Pirmais tika apmeklēts Zemītes pagasta administratīvais centrs. Tur pēc reformas strādā tikai viena darbiniece – atbildīgā sekretāre – Vilma Gržibovska. «Man ir 13 zīmogu un 18 funkciju,» ar smaidu savu darbu raksturoja V. Gržibovska. Administratīvais centrs atrodas vienā ēkā ar Zemītes bibliotēku, kura atjaunota ar Kandavas novada finansējumu – 11500 latu. Kandavas novada izpilddirektors Hendriks Besikirskis stāstīja, ka tuvākajā laikā pēc rekonstrukcijas Cērē tiks atvērta vēl viena novada bibliotēka. Lielajā Kandavas pašvaldībā pavisam ir piecas publiskās bibliotēkas.
Zemītes pamatskola atrodas vecā muižas ēkā, tajā mācās 114 skolēnu. Izglītības iestāde dibināta 1848. gadā, bet līdz šī mācību gada sākumam atradusies citās telpās. Kandavas novada Zemītes pamatskolu pagājušā gada 1. septembrī oficiāli atklāja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Ēkas rekonstrukcija izmaksāja 230000 latu. Līdzekļi tika iegūti, pateicoties Kandavas novadam. Šai administratīvi teritoriālajai vienībai ir iespējams aizņemties lielākas naudas summas, kā arī novada budžets ir pietiekami liels, lai varētu veikt kādu lielu projektu.
Valstiski pareiza nostāja
«Valstiski, saimnieciski un politiski pareizi ir apvienot pašvaldības un veidot novadus,» apgalvoja Kandavas novada Domes priekšsēdētājs Dainis Rozenfelds. ATR rezultātā Kandavas novadā ir radīts 350 jaunu darba vietu. Novada prioritātes ir izglītība, sociālā palīdzība, jaunu darba vietu radīšana, kultūra un sports.
Pirms četriem pieciem gadiem, sākot apvienošanu, bijušas arī problēmas – kā to sapratīs attālākos nostūros dzīvojošie? Vai viņiem būs ērta nokļūšana centrā? Katra pagasta administratīvajā centrā ir viena atbildīgā sekretāre, kas organizē pašvaldības darbu, tāpēc iedzīvotājiem nav nepieciešamības bieži doties uz Kandavu. Novada Domes ēkā izveidota tā saucamā vienas pieturas aģentūra, ja tomēr kāds jautājums risināms administratīvajā centrā. Lai iedzīvotājiem nebūtu jāstaigā pa vairākiem kabinetiem, no viena speciālista pie otra, viņi jautājumu uzdod vienas pieturas aģentūras speciālistam, kurš problēmu noskaidro.
Pēc D. Rozenfelda vārdiem, Kandava ir interesanta un saistoša vieta gan ministrijām, gan fondiem. Kandavniekiem ir pieredze, un D. Rozenfelds atklāja, ka viņi ne tikai uzklausot padomus no Rīgas, bet paši pamācot pašvaldības, kā būtu jārīkojas. Tuvākie nodomi pašvaldībai saistās ar sadarbības līguma slēgšanu ar Sabiles pašvaldību. Četros gados Kandavā tiks uzcelts slēgtais peldbaseins.
«Esmu aizmirsis runāt par reformu, esmu radis runāt par attīstību,» teica D. Rozenfelds. Domes speciālistiem darba ir daudz, taču arī viņu algas tiek paaugstinātas. Piemēram, novada Domes priekšsēdētājs saņem 500 latu.
Nekas nekrīt no gaisa
Kandavas pilsētā atrodas sociālās palīdzības centrs (SPC). SPC ir Latvijas Labklājības reformas sociālās palīdzības, pašvaldību sociālās palīdzības administrēšanas pilotprojekts, kas izveidots un strādā Pasaules Bankas (PB) uzraudzībā. Centrā ieguldīti milzīgi līdzekļi – vairāk nekā pusmiljons latu. Tur strādā īpaši apmācīti sociālie darbinieki. Telpas iekārtotas atbilstoši invalīdu, vecu cilvēku un garīgi atpalikušo vajadzībām.
SPC ieviesta darba terapija – cilvēks saņem garantēto minimālo ienākumu, bet viņam ir jāstrādā. «Deviņos mēnešos, saskaņā ar programmu, cilvēkam tiek iemācīts rīkoties ar makšķeri, lai pats zinātu, kā jāķer zivis,» darba terapiju tēlaini raksturoja SPC centra direktors Ints Leitarts. Apziņa, ka nekas nekrīt «no gaisa», ir svarīga jebkurā vecumā un situācijā.
Gluži kā senajā Grieķijā
Matkules pagasta administratīvajā centrā ritēja pagastā dzīvojošo sapulce un tika ievēlēta iedzīvotāju konsultatīvā padome. Tā sēdē, kas notiks aptuveni reizi mēnesī, izskatīs gan pagastam, gan novadam svarīgus jautājumus. Pagājušajā gadā konsultatīvā padome sanākusi uz 15 sēdēm.
Kandavas novadā šādas iedzīvotāju konsultatīvās padomes tiek veidotas jau trešo gadu, un tās darbojas arī Cēres, Zemītes un Kandavas pagastā. Iedzīvotāju konsultatīvajās padomēs darbojas pagasta iedzīvotāju vēlēti deviņi locekļi. Novada Dome bez pagastu konsultatīvo padomju piekrišanas nevar pieņemt nevienu jautājumu.
Pērn padomē tika lemts par pagasta teritorijā esošo nekustamo īpašumu pārdošanu, skolas jumta un skolas zāles renovāciju, pagasta ielu un ceļu asfaltēšanu un citiem jautājumiem. Līdz šim iedzīvotāju konsultatīvajai padomei nav bijis nepieciešams noprotestēt kādu novada Domes pieņemto lēmumu, taču tā to drīkst darīt.
Matkules iedzīvotāji atzina, ka no ATR lielākie ieguvēji ir mazās lauku skolas, arī Matkules pamatskola, kurai nesen remontēts jumts. Tāpat kā Zemītē un Cērē, arī Matkulē ir atbildīgā sekretāre, kurai jākārto ikdienas formalitātes. Matkules iedzīvotāju sēde atgādināja seno Grieķiju, kur varas dalīšanā un pārvaldē vienkopus piedalījās visi iedzīvotāji.
Secinājumi
l Salīdzinot Kandavas novadu ar Viesatas pagastu, jāatzīst, ka lielākā pašvaldībā dzīve rit «ar vērienu». Varbūt ATR guvums ir pārspīlēts un tā ir veicies tikai Kandavas novadam. Tas eksperimentālā kārtā tika izveidots jau 1996. gadā. Taču nevar aizmirst, ka tagad, apvienojot pašvaldības, tām netiks piešķirti tādi līdzekļi kā toreiz Kandavas novadam. Šī apvienošanās nebūs eksperimentāla – visām pašvaldībām būs vienādas pozīcijas un šajā reizē nebūs privileģēto un pārējo.
l Kā atzina viena no Kurzemes puses žurnālistēm, arī Kandavas novadam jāatdod paņemtie kredīti, Pasaules Bankas dotētā nauda arī būs izlietota.
