Jānis Baradaks, Ceraukstes pagasta «Bitišķu» saimnieks, izveidojis pundurābelīšu dārzu. Tāpat kā daudz citu zemgaliešu, līdz šim viņš nodarbojās ar graudkopību.
Jānis Baradaks, Ceraukstes pagasta «Bitišķu» saimnieks, izveidojis pundurābelīšu dārzu.
Tāpat kā daudz citu zemgaliešu, līdz šim viņš nodarbojās ar graudkopību. Taču reiz bija apnikusi mūžīgā neskaidrība – sēt vai nesēt. Gatavojoties nozares maiņai, Jānis precīzi izpētīja augsnes sastāvu. Toreiz vēl zemniekiem palīdzēja r/a «Ražība». Tad varēja ķerties pie studijām. Kā tehniskas profesijas pārstāvim J. Baradakam nopietni vajadzēja iedziļināties dārzkopības problēmās. Galvenie konsultanti bija selekcionāra P. Upīša dārza speciālisti un lietuviešu praktiķi, kuri intensīvajā dārzkopībā ir mums soli priekšā.
Pundurdārza nākotne
Mazās ābelītes ir dārzkopju nākotne. Mūsu iesīkstējušie prāti vēl arvien tirgū meklē lielo ‘Balto dzidro’, un dārznieki to arī pavairo atbilstoši pieprasījumam. Padomāsim, kurš spēj patērēt 200 kilogramu vienlaikus nogatavojušos ābolu, kurus nav iespējams uzglabāt? Varētu nobaudīt vismaz četras šķirnes, kas nogatavojas pakāpeniski. Jānis savam pundurdārzam izvēlējies četras ziemas šķirnes – ‘Delikatesi’, ‘Lobo’, ‘Anteju’ un ‘Sinap Orlovskij’.
Mazo kociņu ir vieglāk apstrādāt, jo tas izaug tikai līdz diviem metriem garš, arī augļus ir viegli nolasīt, tos netraumējot. Tādas ābelītes mūžs ir apmēram 20 gadu.
Selekcija pasaulē attīstās ļoti strauji, un jau pēc dažiem gadiem katrs atradīs šķirni, kuru noteikti gribēs iestādīt savā dārzā. Tā neaizņems daudz vietas, jo ir arī superpunduri, kurus var stādīt ik pa metram.
Gatavošanās lielajai ražai
Pundurābelītes sāk ražot ļoti agri. Dažu gadu vecumā tās izaug nedaudz garākas par metru, un šopavasar Jāņa dārzs jau saplauka pilnos ziedos. Nevienam dārzkopim nav svešas problēmas tehnikas iegādē. Jānis tās risina pats. Te lieti noder inženiera zinības. Paša rokām izgatavots zāles pļāvējs rindstarpu appļaušanai. Nepieciešams arī miglotājs. Ābelīšu balsta materiālu Jānis atvedis no Lietuvas, jo mūsu valstī par tā ražošanu nav intereses. Ābeļziedu apputeksnēšanu veic bites, kuras saimnieks tur sešos stropos. Paredzēts arī uzcelt virszemes ābolu glabātavu – līdz simt tonnām augļu. No katra hektāra Jānis cer iegūt 25 tonnas augļu. Tas dos līdzekļus nozares attīstībai. Lai konkurētu ar ievestajiem āboliem, ziemas ābolus zemnieks domā realizēt par 20 santīmiem kilogramā. Āboli, kuri izaudzēti skaistā meža ielokā, būs ekoloģiski tīri.
Dārza paplašināšanai Jānis potcelmus audzē pats. Nākotnē viņš izvēlēsies šķirnes, kuras tirgū būs vairāk pieprasītas.
fakti
Zemnieku saimniecības «Bitišķi» kopplatība – 40,8 ha.
Lauksaimniecībā izmantojamas zemes – 34,4 ha.
Intensīvais pundurābeļu dārzs – 3,3 ha.
