Kas ir Šengena – it īpaši, kad lieto vārdu savienojumu «Šengenas valstis»? Vai Šengenas valstu vidienē ir kādas citas ne-Šengenas valstis?
Kas ir Šengena – it īpaši, kad lieto vārdu savienojumu «Šengenas valstis»? Vai Šengenas valstu vidienē ir kādas citas ne-Šengenas valstis?
Dažas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis nebija apmierinātas ar Eiropas Kopienas toreizējo gausumu iekšējo robežu likvidēšanā. Tādēļ 1985. gadā nelielā Luksemburgas pierobežas miestiņā Šengenā piecas valstis – Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga un Nīderlande – parakstīja vienošanos par pakāpenisku robežkontroles likvidēšanu.
1990. gadā tā pārtapa Šengenas līgumā, kam pievienojās visas ES valstis (izņemot Lielbritāniju un Īriju, kuras pašas veic robežkontroli). Šengenas līgums nosaka ES iekšējo robežu likvidēšanu, lai personas varētu brīvi pārvietoties, kopēju vīzu režīmu un daudz stingrāku ārējās robežas sargāšanu, kam palīdz Šengenas informācijas sistēma. Šī sistēma pilnībā stā- jās spēkā 1995. gada 26. martā. Uz jebkuru līgumu parakstījušo valsti varēja doties, ja saņēma vīzu tikai uz vienu no tām. Tad arī ieviesās īsais apzīmējums «Šengenas valsts».
Ziemeļvalstu pasu ūnija jeb visas piecas Skandināvijas valstis, kurām bija līdzīga vienošanās, šī gada 25. martā pievienojās Šengenas līguma zonai. Dānija, Somija un Zviedrija kļuvušas par pilntiesīgām dalībniecēm, bet Norvēģija un Islande, kuras nav ES dalībvalstis, – par asociētām loceklēm.
Jā, ES vidienē bez Šveices ir arī citas valstis, ar kurām ES ir noslēgusi ciešus sadarbības līgumus, kas garantē personu brīvu pārvietošanos. Līgumi ar katru no tām ir citādi. Šveice ir tikai Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas locekle. Pundurvalstij Andorai ir brīvās tirdzniecības līgums ar ES. Monako nav ES sastāvā, bet ir ES muitas teritorijā. Sanmarīno ir muitas un uzturēšanās līgumi ar ES. Vienīgi Vatikāns tiek uzskatīts par ārvalsti jeb trešo valsti, un ar to nav noslēgti līgumi.
Sagatavots pēc «EC/EU Fact Book» 2000. gada izdevuma
