Zviedrija kā prezidējoša Eiropas Savienības valsts sākusi diskusijas par piecu gadu periodu, kurā tiktu ierobežotas kandidātvalstu strādnieku tiesības doties meklēt darbu ES valstīs.
Zviedrija kā prezidējoša Eiropas Savienības (ES) valsts sākusi diskusijas par piecu gadu periodu, kurā tiktu ierobežotas kandidātvalstu strādnieku tiesības doties meklēt darbu ES valstīs.
Šis ierobežojums attiektos uz desmit kandidātvalstīm (izņemot Kipru un Maltu). Turklāt katrai dalībvalstij varētu tikt dotas tiesības pašām noteikt papildus vēl divu gadu moratoriju migrantiem. Tātad pavisam septiņus gadus pēc iestāšanās ES jauno dalībvalstu iedzīvotāji nedrīkstētu doties strādāt uz ārzemēm.
Tomēr pašreizējā kārtība un nākotnes darba tirgus prognozes liecina, ka arī šim vispārējam aizliegumam var sekot daudzi jo daudzi izņēmumi, kurus noteiks pati dalībvalsts.
Piemēram, Vācija, kura ir iniciatore viesstrādnieku aizliegumam, cietīs no darbaroku trūkuma. Aprēķināts, ka nākamajos 30 gados pensionāru skaits Vācijā palielināsies pusotras reizes, bet darbspējīgo skaits samazināsies par pusi. Tas ietekmēs labklājību un pensijas.
Lai saglabātu pašreizējo labklājības līmeni, iemaksām pensiju fondā no pašreizējiem 19% no algas pēc 30 gadiem būtu jābūt 28%, bet veselības un citām sociālās apdrošināšanas iemaksām no 14% jāpieaug līdz 23%. Lai izkļūtu no situācijas, Vācijas ekonomikai vajag darbarokas, kas pabarotu pensionārus. Pēc ANO aplēsēm, Vācijai katru gadu vajadzētu uzņemt pusmiljonu imigrantu.
Arī pašlaik – līdz iestājai ES – ir iespējas saņemt darbu ES valstīs, bet… tas atkarīgs no darba meklētāju informētības un kontaktiem, no darbā vervējošo privātuzņēmēju iniciatīvas un godprātības. Nodarbinātības valsts dienests, atbilstoši noslēgtajiem starpvalstu līgumiem, nodarbojas ar nosūtīšanu darbā tikai uz Vāciju un Zviedriju. Savukārt Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēts 18 firmu, kurām ir tiesības organizēt strādniekus darbam Eiropā (uz Īriju – 12 firmu, uz Šveici – 2, uz Austriju, Itāliju, Portugāli un Norvēģiju – pa vienai).
Iepazīstinām ar pašreizējiem darba tirgus noteikumiem dažām ES dalībvalstīm, kas attiecas arī uz Latvijas pilsoņiem – gan algotā darba meklētājiem, gan pašnodarbinātajiem (ārstiem, juristiem u. c.).
