Nekur citur ceriņi tā nezied kā Latvijā. Kupenām vien, reibinoši un neatkārtojami.
Nekur citur ceriņi tā nezied kā Latvijā. Kupenām vien, reibinoši un neatkārtojami. Diemžēl ziedēšanas trakums ir īss, turpretī šīsnedēļas aukstums, šķiet, nekad nebeigsies.
Politoloģe Ilze Ostrovska skaidroja, ka tautas vēlēts prezidents tik bīstams nemaz neesot, kā to iztēlojoties pretinieki. Viņasprāt, jau tagad faktiskā vara esot premjera Andra Bērziņa rokās. Nebūdams Saeimas deputāts, kā «Latvijas ceļa» līderis viņš piedaloties savienības frakcijas sēdēs un nosakot «dienas kārtību» valstī. «Ciest un gaidīt labākus laikus latviešiem ir gēnos,» vēlreiz apstiprināja politoloģe.
Pašvaldību savienības kongress šonedēļ pulcēja vislielākos cietējus teritoriālās reformas paātrinājuma gaisotnē. Reformas «tēva» Jāņa Krūmiņa pausto, ka «pretiniekiem nav argumentu», pavadīja smiekli. Paša Krūmiņa argumentus var tikai minēt: cik reformai piešķirtās ārvalstu naudas šķiests projektiem, papīru kalniem, algām, prēmijām utt. Kāds prasa atskaiti, un laucinieki ar steigu jādzen vago…, piedodiet, novados.
Nozīmīgam datumam, 14. jūnijam, tuvojoties, Rīgas «vecā parauga» Dome beidzot (22. maijā) nolēmusi – pieminekli politiski represētajiem uzstādīt triecientempā pie Torņakalna stacijas. Līdz atklāšanas stundai tikai 20 dienu…
Tādā pašā vienprātībā, negaidīti viegli Rīgas domnieki vienojušies Domes valdi pārveidot par prezidiju. «Tēvzemiešu» un sociāldemokrātu koalīcijas līgumu varētu traucēt vienīgi «trešais spēks», kas pievienosies koalīcijai: mazo partiju deputāti vai rubikiešijurkānieši. Nav jābūt pareģim, lai prognozētu, ka tāda pati situācija ar sarkanīgu nokrāsu gaidāma pēc 8. Saeimas vēlēšanām – sabiedrības sekmīgas integrācijas, politiķu un vēlētāju tuvredzības dēļ.
Galvaspilsētu jubilejas skatījumā interesanti vērot no malas. Tuvojoties Rīgai, ceļa «Via Baltica» malā ik pa 200 metriem no pamatīga izmēra stendiem uz pilsētas viesiem blenž ne visai pievilcīga izskata dēlieša ģīmis. Rokā atkorķēta pudele. Blakus uzmundrinošs jautājums: «Vēl vienu?». Cits vaicājums: kā šī Rīgas vizītkarte vērtējama «globalizācijas» kontekstā, cik, kas un kam maksājis par dzērāja reklamēšanu?
Visas nelaimes, arī sardzes pulka karavīru kārtējā saslimšana ar zarnu infekciju, tiek attaisnotas ar naudas trūkumu. Bet «Latvijas kuģniecības» privatizācijas starpniekam pat par neveiksmīgu procesu jāmaksā 270 tūkstoš latu. Turklāt šī bija jau trešā neveiksme…
Baudot satiksmes pakalpojumus, 19. maijā plkst. 15.30 patīkami pārsteidza autobusa Rīga–Bauska vadītājs. Viņš sagaidīja visus aizkavējušos pasažierus, kuri bija nopirkuši biļetes iepriekš, un tikai tad salonā aicināja pārējos. Vairāk nekā stundu ilgajā braucienā līdz Bauskai ievēroju dažus kuriozus. Pasažieri tiek informēti, ka no šī gada 1. decembra (!) mainīta autobusu (Bauskas virzienā) atiešanas platforma. Mani vēl piesaistīja logs ar uzrakstu «rezerves izeja» un ieteikumu avārijas gadījumā «izsist ar āmuru loga stiklu». Tikai sitamo nekur ieraudzīt neizdevās. Citreiz āmuriņu ņemšu līdzi no mājām.
Analizējamā posma bēdīgākā vēsts: atšķirībā no aukstuma, autovadītāju pieklājības nedēļa ir beigusies.
