Zemgales novada pensionāru organizāciju apvienības pārstāvji 25. maijā pulcējās uz sanāksmi.
Zemgales novada pensionāru organizāciju apvienības pārstāvji 25. maijā pulcējās uz sanāksmi.
Tā notika Bauskas Domē, kur tikās Jelgavas, Dobeles, Jēkabpils, Aizkraukles, Tukuma, Talsu, Ogres, Rīgas un Bauskas rajona un arī Latgales nova- da pensionāru organizāciju līderi.
«Mums ir jāatgādina likumdevējiem, ka valstī dzīvo arī pensionāri, kuru materiālais nodrošinājums ir tik niecīgs, ka nepietiek ne iztikai, ne veselības aprūpei. Turklāt kļūst arvien smagāk. Izmisumā nonākuši pēc 2000. gada 1. janvāra pensionējušies cilvēki, jo viņiem atlīdzība par mūža darbu nepārsniedz 30 latu – sociālo pabalstu.» Tā sarunā ar «Bauskas Dzīves» korespondenti sacīja jēkabpiliete Biruta Jemeļjanova, Zemgales novada pensionāru organizāciju apvienības priekšsēdētāja vietniece.
Par Saeimā iestrēgušiem pensiju likuma grozījumiem ziņojumā satraukumu pauda Aina Verze, Jelgavas rajona pensionāru apvienības priekšsēdētāja.
Joprojām tiek ierobežotas strādājošo pensionāru tiesības saņemt pensiju un algu pilnā apmērā, solot paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Daudzus apdraud bezdarbs tieši pirmspensijas gados.
Bauskas pensionāru padome sanāksmei bija sagatavojusi rezolūcijas projektu par valsts pienākumu garantēt iztikas minimumu. Pensionāri pievienojas Latvijas pašvaldību kongresā paustajam viedoklim, ka, pieņemot likumu par garantēto minimālo ienākumu (GMI), valsts budžetam jānodrošina pašvaldībām nepieciešamais finansējums vai daļa no tā, vai arī šī ideja nav īstenojama. Pašreizējā situācijā GMI ieviešana sagrautu līdzšinējo pabalstu sistēmu, ko realizē pašvaldības.
Pēc vairāku viedokļu uzklausīšanas sanāksmes dalībniekus uzrunāja Aija Barča, 7. Saeimas deputāte, sociālo un darba lietu komisijas vadītāja, profesionāla sociālā darbiniece. Viņa Saeimā pārstāv sociāldemokrātu frakciju, kura nav valdības koalīcijā. A. Barča piekrita, ka pensionāru dzīves kvalitāte valstī ir dažāda, tomēr vairākums veco cilvēku cieš trūkumu. Nesakārtotā pensiju sistēma nesekmē gados jaunu strādājošo pievienošanos pensiju 2. līmenim. Savukārt tas nevarēs sākt darboties no 1. jūlija, kamēr nav pieņemti atbilstoši grozījumi likumā par sociālo apdrošināšanu, jo ar 2. līmeņa pensijām atlikto naudu vairs nevarēs «lāpīt» robus sociālajā budžetā.
A. Barča stāstīja, cik smagi risinās likumprojektu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana, kritizēja vairākas atbildīgās ministrijas un Ministru kabinetu, kas uz Saeimu sūta arvien nesagatavotāku dokumentāciju. Tikmēr valsts uz strādājošo pensionāru rēķina kopš 2000. gada 1. janvāra esot ieekonomējusi 10 miljonu latu. Bet ap 40 procentu pensionāru, kuri šajā laikā pensionējušies, aprēķinātas līdz izmisumam mazas pensijas. Ap 250 Latvijas pašvaldību jau vairākus gadus neaprēķina un neizmaksā trūcīgām ģimenēm paredzēto pabalstu.
Runas bija īsas, bet konkrētas. Pensionāri vēlas dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, bet pašlaik ir no tās izstumti nabadzības dēļ.
