Baušķeniece Nalda Zablocka ir masiere. Viņa ar savu roku spēku palīdz pacientiem atgūt veselību, bet pati enerģiju gūst no dabas.
Baušķeniece Nalda Zablocka ir masiere. Viņa ar savu roku spēku palīdz pacientiem atgūt veselību, bet pati enerģiju gūst no dabas.
Kopš bērnības pastaigā pa pļavu starp pirmās zāles asniem viņa arvien meklējusi skābenes. Tās aug arī Naldas dārzā un ir droši ēdamas tieši no dobes, jo audzējot netiek lietoti nekādi minerālmēsli.
Ierasti skābeņu zupu iesaka vārīt no žāvēta cūkas činguļa vai ribiņām. Naldas Zablockas ģimenē iecienīta gan aukstā, gan karstā skābeņu zupa, tās abas tiek gatavotas bez gaļas.
«Skābeņu zupai jābūt pavasarīgi atsvaidzinošai, nevaru iedomāties, ka šīs viras virspusē peldētu tauki. Sātīgumam vispirms sālsūdenī izvāru grūbas vai putraimus, tad pievienoju kartupeļus, vislabāk tādus, kuri zupā tumīgi pašķīst. Skābenes nomazgā, sagriež un pievieno pašās beigās, ļaujot uzvirst, lai neizjūk. Aukstajai zupai izmantoju kefīru, kam pievienoju applaucētas un sagrieztas skābeņu lapiņas, lociņus, dillītes, pētersīļu lapiņas.
Lai skābenes dobē ilgāk būtu svaigas, tās laiku pa laikam jānogriež līdz zemei, tāpat kā maurlociņi. Atzaļo jaunas, mīkstas lapiņas.»
Skābeņu zupu Nalda vāra arī ziemā. Šim nolūkam skābenes konservē 200 gramu burciņās – vienai lietošanas reizei. Lapiņas nomazgā un katliņā sālsūdenī ļauj uzvirst, karstas blīvi pilda burkā līdz pašai augšai, virsū uzber sāli un aizvāko.
Nalda Zablocka stāstīja, ka dabas velšu lietošanā daudz esot mācījusies no vīramātes Liānas. Vasarās, dzīvojot dārza namiņā Plakanciemā, viņa cenšoties katru dienu notiesāt prāvu bļodu ar salātlapām, kam pievienota virza, pieneņu, aveņu, upeņu jaunās lapiņas, protams, arī skābenes, maurlociņi, dilles. Aizdaram – mazliet olīveļļas un sāls. Viņas gudrība – centīgas ravētājas dārzā nezāles nekad nepāraug un to maigās lapiņas visu vasaru ir laba piedeva ēdienam. Tās ēnā tiek sakaltētas, šo zaļumu pulveri ber uz sviestmaizes.
