Ministru kabinets 2001. gada 18. maijā izdeva «Dabas aizsardzības noteikumus meža apsaimniekošanā».
Ministru kabinets 2001. gada 18. maijā izdeva «Dabas aizsardzības noteikumus meža apsaimniekošanā», kuros atbilstoši Meža likumam noteiktas vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā, dabas aizsardzības prasības galvenajā un kopšanas cirtē, kā arī saimnieciskās darbības ierobežojumi dzīvnieku vairošanās sezonas laikā.
Kailciršu aizliegumi
Papildus citos normatīvos aktos noteiktiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, turpmāk kailcirtes ir aizliegtas arī meža aizsargjoslās ap pilsētām un mežos pilsētu administratīvajās robežās, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, 20 – 100 metru platās aizsargājamās zonās gar mitrzemēm (tie ir par hektāru lielāki purvi un pārplūstoši klajumi), 10 – 50 metru platās aizsargājamās zonās gar ezeriem, upēm un strautiem, ūdensteču un ūdenstilpju palienēs, purvu un ezeru salās, meža puduros (par hektāru mazākās mežaudzēs, kas atrodas 500 metru un lielākā attālumā no cita meža), kā arī ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, kurās ir melnalkšņu, ozolu, ošu, vītolu, gobu, vīksnu, liepu un kļavu tīraudzes un mistrotas audzes.
Ir noteikts minimālais attālums starp cirsmām, ja mežaudzē plānotas vairākas kailcirtes. Parasti tas ir vismaz 90 metru. Mežaudzēs, kur galvenā koku suga ir egle, katrai nākamajai kailcirtei tieši jāpiekļaujas iepriekšējai.
Noteikumi precizē izlases ciršu izpildīšanu, nosakot cirtes paņēmienu skaitu, periodus starp atkārtotu ciršanu, katrā paņēmienā izcērtamo koku vairumu.
Jāsaglabā lapu koki
Uzsverot mežmalas nozīmi mežam raksturīgas vides veidošanā, noteikts, ka, izpildot kopšanas cirtes, mežmalās jāsaglabā necirsti pameža koki un krūmi joslā, kuras platums līdzīgs audzes vidējā koka augstumam. Skuju koku tīraudzes jākopj tā, lai līdz galvenajai cirtei saglabātos augšanas apstākļiem atbilstošu lapu koku sugu piejaukums vismaz piecu procentu apmērā no audzes sastāva.
Meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai turpmāk visos mežos, arī privātajos, galvenajā un kopšanas cirtē katrā cirsmas hektārā ir jāsaglabā vismaz pieci dzīvotspējīgi vecākie un lielākie koki, vispirms izvēloties kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus, kokus ar deguma rētām, ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas un kļavas. Jāsaglabā visi koki ar lielām (diametrs vairāk nekā 50 centimetru) putnu ligzdām un koku rinda ap tiem, mežābeles, kadiķi un blīgznas, pameža un paaugas grupas ap lapsu un āpšu alām. Jāsaglabā arī nolauztu koku stumbeņi un lielākie nokaltušie stāvošie koki, visas kritalas, kuru diametrs lielāks par 25 centimetriem, ja tie neapdraud darba drošību, meža sanitāro situāciju, netraucē meža atjaunošanu. Cirsmās jāsaglabā apaugums reljefa pazeminājumos (mikroieplakās) ar izteikti paaugstinātu mitrumu.
Līdz šim aizsargājamo putnu ligzdošanas vietās tika veidoti mikroliegumi, kuros ierobežota saimnieciskā darbība. Jaunie valdības noteikumi paredz, ka no 250 līdz 500 metriem ap medņu riestiem, kā arī ap vidējā ērgļa, jūras ērgļa, zivju ērgļa un klinšu ērgļa, čūskērgļa, mazā ērgļa, ūpja, melnā stārķa, melnās klijas, sarkanās klijas, zaļās vārnas, lielās gauras un meža baloža ligzdošanas vietu izveidotiem mikroliegumiem jābūt buferzonai no 15 līdz 300 hektāru platībā, atkarībā no aizsargājamās putnu sugas, kurā saimnieciskā darbība tiks ierobežota. Buferzonās ap medņu riestu mikroliegumiem galvenās cirtes cirsmas platums turpmāk nedrīkstēs būt lielāks par 50 metriem un cirsmas platība nedrīkstēs būt lielāka par hektāru. Katrā atsevišķā meža īpašumā buferzonā ap medņu riestiem ir jāsaglabā vismaz 60 procentu no priežu audzēm, kas vecākas par 60 gadiem.
Rūpēsies par zvēriem un putniem
Dzīvnieku vairošanās sezonā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam turpmāk visos mežos ir aizliegta līdz desmit gadu vecu priežu un līdz 20 gadu vecu lapu koku un egļu mežaudžu kopšana. Buferzonās ap medņu riesta mikroliegumiem no 1. marta līdz 1. septembrim ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība, izņemot ugunsgrēku dzēšanu un meža atjaunošanu ar roku darbaspēka izmantošanu. Savukārt buferzonās ap melnā stārķa, melnās klijas, sarkanās klijas, zivjērgļa, jūras ērgļa, čūskērgļa, vidējā ērgļa, klinšu ērgļa, mazā ērgļa, lielā piekūna, ūpja, lielās gauras, zaļās vārnas un meža baloža mikroliegumiem no 1. marta līdz 31. augustam aizliegtas visu veidu cirtes un no 1. marta līdz 30. jūnijam aizliegta augsnes mehanizēta sagatavošana.
Noteikumos uzsvērts, ka saimnieciskās darbības mežā nedrīkst izraisīt augsnes eroziju, traucēt ūdens noteci grāvjos, strautos un upēs. Lai saglabātu meža vidi, aizliegta augsnes apstrāde meža laucēs un meža sēšana vai stādīšana tajās, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces, kur medniekiem arī turpmāk atļauts veikt pasākumus medību saimniecības attīstīšanai.
Lai nodrošinātu augstvērtīgas dabiskas izcelsmes mežaudzes koku sugu ģenētiskās daudzveidības un genofonda saglabāšanu, mežos tiks izdalītas un saglabātas ģenētisko resursu audzes. Tajās meža atjaunošana būs atļauta, izmantojot tikai šajā mežaudzē iegūto reproduktīvo materiālu.
Valdības noteikumu prasības nav jāuzskata par vienīgajiem meža apsaimniekošanas ierobežojumiem. Jāņem vērā, ka tie papildina saimnieciskās darbības ierobežojumus mežā, kuri jau līdz šim bija noteikti Meža likumā, aizsargjoslu, autoceļu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu aizsardzības likumos un citos normatīvos aktos.
Īpašnieki ar jaunajiem dabas aizsardzības noteikumiem meža apsaimniekošanā var iepazīties mežniecībās. Tie izsūtīti arī visām pašvaldībām.
