Laikā, kad rabarberi aug augumā, tie ir īsta organismam nepieciešamās dzelzs un C vitamīna rezerve.
Laikā, kad rabarberi aug augumā, tie ir īsta organismam nepieciešamās dzelzs un C vitamīna rezerve.
Tīkamo, skābo garšu dod organiskās skābes – ābolskābe, citronskābe, skābeņskābe.
Baušķeniece Daiga Ļotova atzina, ka viņai šajā laikā vislabāk garšo rabarberu saldā zupa ar klimpām. Tām iejavu gatavo no vienas olas, ko sakuļ ar šķipsnu sāls, divām tējkarotēm cukura, tad iemaisa kviešu miltus, līdz veidojas biezam skābam krējumam līdzīga viendabīga masa.
Verdošā ūdenī izvāra sagrieztus rabarberus un, ar tējkaroti atdalot no mīklas, virā laiž nelielas klimpiņas. Tās ir gatavas, kad uzpeld virspusē, pēc tam zupu nogaršo un pēc vajadzības pievieno cukuru. Var rīkoties arī citādāk. Izvāra saldenu rabarberu šķidro ķīseli, ko uztumē ar kartupeļu cieti. Atsevišķi ūdenī izvāra klimpas, ko pēc tam ar putukaroti ieliek ķīselī.
Garšīgi un atsvaidzinoši ir svaigu kāpostu salāti, kam pievienoti plāni sagriezti rabarberi. Pusgalviņu svaiga kāposta rupji sagriež, pievieno vienu sarīvētu burkānu, vienu sagrieztu papriku, dilles un rabarberus. Vēl interesantāka garša, ja piegriež vienu apelsīnu. Pārlej ar eļļu, kam pievienots sāls un cukurs. Etiķis vai citronskābe nav nepieciešami, skābumu nodrošina rabarbers.
Derīgs padoms
Griežot rabarberu, nevajag nošķīt visus kātus, vismaz trīs jāatstāj, jo ceram ir nepieciešama asimilācijas virsma – lapas.
Sausā laikā pastiprināti veidojas ziedneši. Tie jāizgriež nekavējoties, jo paņem augam spēku, aizkavē un samazina ražu.
Gandrīz pēc katras kātu nogriešanas rabarberus vēlams papildus mēslot, vislabāk ar komplekso minerālmēslojumu, der arī apliešana ar dārzeņiem domāto «Vito», atbilstoši norādītajai devai. Jauniem, vēl neražojošiem ceriem var izmantot atšķaidītu vircu.
Vienā vietā rabarberu cers sekmīgi aug un ražo desmit gadu. Sakņu sistēma dziļa – līdz 2,5 m.
Izmantots žurnāls «Dārza Pasaule»
