Pagājušā gada galda biešu raža vislabāk glabājas, iemarinēta burciņās. Vasarā tās noder, jo tad auksto zupu var pagatavot ļoti ātri.
Pagājušā gada galda biešu raža vislabāk glabājas, iemarinēta burciņās. Vasarā tās noder, jo tad auksto zupu var pagatavot ļoti ātri.
Šai virai katls nav nepieciešams.
Bļodā, kur gatavo zupu, ber tasi sagrieztu lociņu, tikpat svaigu diļļu, uzkaisa tējkaroti sāls, ar kartupeļu stampiņu saspaida. Pievieno pusi no puslitra burciņas rīvētu marinēto biešu, apmēram 200 g salmiņos sagriezta svaiga gurķa. Pārlej ar litru kefīra. Esmu secinājusi, ka šim nolūkam vislabāk der «Baltais» vai «Biokefīrs», jo tie ir tumīgāki un mazāk skābi. Ja zupa šķiet pārāk bieza, var pievienot mazliet atdzesēta ūdens. Ēdienu labi samaisa, traukam uzliek vāku, liek ledusskapī, lai zupa iegūst aromātu. Katram ēdējam vāra vienu cietu olu, ko sakapā šķīvī pirms pusdienām. Nevajadzētu pievienot olas kopīgajam zupas traukam, jo tās iegūst zilganu nokrāsu.
Auksto biešu zupu var gatavot arī bez kefīra. Zaļumus sasmalcina tāpat kā iepriekš, samaisa ar 100 g skābā krējuma, uzlej litru remdena vārīta ūdens. Pievieno bietes un gurķus. Šo zupu var papildināt ar aukstiem vārītiem cīsiņiem. Lietuvā nereti pie aukstās biešu zupas ēd klāt karstus vārītus kartupeļus, kas pārbērti ar dillēm un sviestu.
Šopavasar sētajām bietītēm pēc Jāņiem jau ir paaugušās lapas, no tām var vārīt gardu zupu ar žāvētām ribiņām, pievienojot grūbas un kartupeļus.
