Bauskas rajona lauksaimnieki no zinātniski praktiskās konferences «Mūsdienu Latvija un zemnieks. Iespējas un izaicinājumi», kas notika 8. jūnijā Bulduru dārzkopības vidusskolā, mājās pārbrauca ar dažādām domām.
Bauskas rajona lauksaimnieki no zinātniski praktiskās konferences «Mūsdienu Latvija un zemnieks. Iespējas un izaicinājumi», kas notika 8. jūnijā Bulduru dārzkopības vidusskolā, mājās pārbrauca ar dažādām domām.
Kopīgs secinājums – saiets pārdomāti organizēts, runas bijušas labas, lai tikai sekotu darbi! Zemkopības ministrs Atis Slakteris lauksaimniecību salīdzinājis ar lielu lustru, kurā ir daudz spuldžu, taču gaisma ir tikai tajā, kas pieder Zemkopības ministrijai. Citas ministrijas, kurām būtu jāpievēršas laukiem, to nav veikušas.
Ko darīt, lai jaunatne paliktu laukos?
Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Eleonora Maisaka piedalījās diskusijās darba grupā «Lauki nav tikai tīrums». Diemžēl nav izdevies rast atbildi vīzijai – kāda būs Latvijas lauksaimniecība pēc desmit gadiem? E. Maisaka izteikusi apsvērumus, ko darīt, lai jaunatne paliktu dzīvot laukos. Grupā šis temats iztirzāts, rēķinoties ar trim subjektiem – indivīdu, pašvaldību un valsti. Pirmajam būtu jāgrib dzīvot un strādāt laukos, otrajam jānodrošina vispusīga informācija un izglītošanās iespējas, trešajam – lauksaimniekiem jārada atvieglota nodokļu politika, jāgādā par mūsdienīgu infrastruktūru. Arī produkcijas pārstrāde un servisa uzņēmumi būtu jāveido laukos, tā rastos jaunas darba vietas. Daudz runāts par darba devēju un ņēmēju attiecībām. Kāds darba devējs sacījis, ka pašreizējā nodokļu sistēma liek viņam būt negodīgam…
Bankas «pamst», zemnieki dilst
Darba grupā «Subsīdijas, intervence, nodokļi» iesaistījās Vecsaules pagasta zemnieks Gints Liepiņš. Viņaprāt, svarīga ir lauksaimniecības attīstības un arī subsīdiju ilgtermiņa programma. Orientieri būtu jāzina vismaz turpmākajiem trim, pieciem gadiem, lai nevajadzētu mētāties. Ne Latvijā vien lauksaimniecība ir problēmnozare, kura saņem un kurai jāsaņem valsts atbalsts, taču subsīdiju nolikums mainīts nemitīgi.
Zemkopības ministrijā attieksme pret lauku saimniekiem ir mainījusies, spriež G. Liepiņš. Zemnieku viedokļus uzklausa vairāk nekā agrāk, aktīvi darbojas lauksaimniecības sabiedrisko organizāciju sadarbības padome. Vecsaulietis ir vienisprātis ar zemkopības ministra sacīto, ka bankas «pamst» no augstajām procentu likmēm. G. Liepiņš uzskata, ka 14 procentu kredīts lauksaimniekam ļauj tikai eksistēt, nevis attīstīties. «Upeskalnu» saimnieks ir piesardzīgs aizdevumu ņemšanā.
Vajadzīgas lielākas subsīdijas
Rundāles pagasta zemnieks Jānis Kirkils, sastopoties ar novadnieku – zemkopības ministru –, sacījis: «Vajadzīgas tādas subsīdijas, kādas ir Eiropā.» Atis Slakteris atbildējis, ka Latvijā tik lielas nav iespējamas. Bauskas rajona kareivīgie zemnieki joprojām paliek neapmierināti, uzturot prasību par subsīdiju sadales citādiem principiem, nekā tie ir pašlaik, par labāku tirgus nodrošinājumu vietējai lauksaimniecības produkcijai.
