Latviešu masveida deportāciju 60. gadadienā vakar, 14. jūnijā, pie Torņakalna stacijas Rīgā atklāts tēlnieka Paula Jaunzema piemineklis «Putenī».
Latviešu masveida deportāciju 60. gadadienā vakar, 14. jūnijā, pie Torņakalna stacijas Rīgā atklāts tēlnieka Paula Jaunzema piemineklis «Putenī».
Sašķeltie Latvijas laukakmeņi simboliski atgādina izpostītus cilvēku likteņus, tajos tēlnieka cirstās rievas drūmi liecina par sāpju ceļos pārciesto. Rīgas Dome, ieguldot uzstādīšanas un teritorijas labiekārtošanas darbos nepilnus 80 tūkstošus latu, pieminekli uzstādījusi pāris nedēļās. Valsts prezidente to atklāja pēcpusdienā, bet jau no agra rīta jaunizveidotajā piemiņas vietā ieradās ļaudis, lai noliktu ziedus, atcerētos tuviniekus. Apskatīt jauno pieminekli vakar ieradās arī Bauskas politiski represēto kluba «Rēta» dalībnieki. Aplūkojot pieminekli un tā apkārtni, viņi izteica pretrunīgus vērtējumus. Daudziem sašķeltie akmens veidojumi neraisīja emocijas ar Sibīrijas moku ceļos izciesto. Daži uzskatīja, ka piemineklis ir labāk uztverams un piemērots jauno laiku, moderni domājošiem cilvēkiem, bet represēto sirdi tas nesilda.
Pie Torņakalna stacijas novietots vagons, kādā 1941. gada jūnijā no Latvijas uz Sibīriju deportēja vairāk nekā 15 tūkstoš cilvēku. Piemineklis «Putenī» līdz ar veco stacijas ēku un lopu vagonu ir pateicīgi objekti, lai tālāk veidotu piemiņas kompleksu no Latvijas deportētajiem.
