Mazās lauku bodītes ir kā miniatūri supermārketi, kuros pircējiem tiek piedāvāts viss, kas viņiem laukos ir vajadzīgs.
Mazās lauku bodītes ir kā miniatūri supermārketi, kuros pircējiem tiek piedāvāts viss, kas viņiem laukos ir vajadzīgs.
Maize, sāls, sērkociņi, dārgi dzērieni un putukrējuma tortes, minerālmēsli un govs ķēdes – to visu pie viena nāciena Bārbeles veikalā var arī nopirkt. Vēl ir lēti humānās palīdzības apģērbi, ko pamanās tirgot neoficiāli pārdevēji no automašīnām stāvlaukumā.
Bārbeles centrā ērts un precēm bagāts ir akciju sabiedrības «Bauskas tirgotājs» veikals nr. 35. Pirms apmēram gada tajā veikts gaumīgs remonts, jau septīto mēnesi tirdzniecību vada Inese Cera. Ciematā ir vēl divas tirgotavas, bet I. Cera atzīst, ka daudzi bārbelieši, inerces vadīti, iegriežas tieši «vecajā» veikalā.
Sākot vadīt tirgotavu, nebija viegli pasūtīt preces vajadzīgajā daudzumā, secināt, kas lauku pircējiem vairāk nepieciešams. Tagad I. Cera atzīst, ka apgrozījums pamazām aug, pircēji pieraduši pie preču plašā sortimenta. Ja kas «pazūd», par to uzreiz tiek vaicāts. Veikalā nopērkami 18 dažādu veidu margarīni, maizīte ir gan no «Bauskas tirgotāja», «Bauskas klēts», gan «Hanzas maiznīcas» Rīgā. Lauku pircēji ir izvēlīgi, viņi arī grib pirkt svaigu, bieži vien televīzijas reklāmās noskatītu preci. Veikalam blakus esošajā ēkā tiek tirgota kombinētā lopbarība, cements, naglas. Modīgākiem garāmbraucējiem ir iespēja par pirkumu maksāt ar bankas karti. Arī lauku ikdienā ienāk jaunas lietas un procesi. Un ne tikai cilvēku vidū. Bārbeles veikalā ik nedēļu tiek pārdots ap 20 kilogramu augstas kvalitā- tes kaķu barības. Ķert peles un ēst pusdienu paliekas arī lauku minčiem vairs nav mūsdienīgi.
Līdzās veikalam laukumā savu preci divas reizes nedēļā izliek Iraīda no Rīgas. Par 20, 50 santīmiem, dažreiz arī latu bārbelieši var nopirkt humānās palīdzības apģērbu. Ne vienmēr pēc drēbēm iespējams aizbraukt uz Rīgu vai Bausku. Bārbeliete Broņislava atzīst, ka pie Iraīdas gadījies nopirkt gana labas drēbes, ko «vilkt i uz baznīcu, i darbu ejot». Turklāt dažreiz pie laba kurpju pāra var tikt par groziņu kartupeļu vai svaiga krējuma burciņu. Valsts politikas nomāktam lauku cilvēkam šāda maiņas tirdzniecība ekonomiski ir pat ļoti izdevīga. Savukārt bārbelietis Pēteris uzskata, ka viņš savā mūžā ir tik daudz drēbju sakrājis, ka atlikušajam laikam pietiks atliku likām. Tad jau labāk no pensijas pāri palikušo «lasīti» iztērēt kādai pie kaimiņienes nopērkamai ugunsdziras pudelei. Lupatas – tās sieviešu darīšana.
Ekonomiskie procesi laukos rit savu gaitu, ne vienmēr valsts varas un institūciju vadīti.
