Vairāk nekā mēnesi sabiedrībai iespējams izteikt pārdomas un publiski apspriest Administratīvi teritoriālās reformas projektus.
Vairāk nekā mēnesi sabiedrībai iespējams izteikt pārdomas un publiski apspriest Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) projektus.
Lai patiesi gūtu labumu no šādas demokrātiskas formas – visas sabiedrības iesaistīšanas tai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā – un lai tas nepārvērstos tikai par «ķeksīti» kādā pārskatā, piedāvājam ieskatu saņemtajās vēstulēs. Tās rakstījuši gan pašvaldību darbinieki, gan iedzīvotāji. Vēstules komentē Pašvaldību lietu pārvaldes preses sekretāre Sarmīte Plūme.
Vairums pārmaiņas noliedz
Pašvaldību lietu pārvalde (PLP) saņēmusi jau aptuveni 100 vēstuļu. Lielākajā daļā tiek pausts noliegums un būvētas nākotnes Latvijas vīzijas ar izmirstošiem laukiem, slēgtām skolām, izdangātiem ceļiem… Bet šajās «vīzijās» taču iekļaujamies mēs paši! Un varbūt šis arī ir pēdējais laiks, kad vēl kaut ko var darīt, lai tādas vīzijas nepiepildītos?
Publiskās apspriešanas gaitā vairākkārt minēts arguments: «Līdzšinējā prakse, kad pašvaldībā jāveic pieaugošs funkciju daudzums bez atbilstoša finansiāla seguma, ir radījusi maldīgu priekšstatu, ka pašvaldības nav spējīgas pilnvērtīgi veikt tām uzliktās funkcijas.» Taču neaizmirsīsim, ka pašvaldības uzdevumi vairs nav tādi, kādi tie bija kādreiz. Tagad pašvaldībai ir jāspēj dot iedzīvotājam tā labvēlīgā, sakārtotā, kulturālā vide, kurā ikviens var augt, pilnveidoties un ar atdevi strādāt. Tāpēc teritoriālajai reformai tikai tad būs pozitīvs rezultāts, ja vienlaikus tiks īstenota lauku ceļu sakārtošanas programma, attīstīsies pašvaldību vienotās informatizācijas sistēma, daudz veiksmīgākas aprises iegūs pārkārtojumi izglītībā, veselības un sociālajā aprūpē, spriež S. Plūme.
Vai attīstīsies tikai pilsētas?
Viens no argumentiem, ko parasti min reformas pretinieki, ir šāds: «Piedāvātā reforma nav domāta lauku iedzīvotāju labklājības celšanai, novadu modelis dos iespējas attīstīties tikai pilsētām.»
Bet, ja mēs katrs objektīvi paskatītos no sava pagasta redzespunkta un padomātu, kur slēpjas tā attīstības iespējas? Vai spēs augt pagasts, kurš līdz šim nav pratis paņemt naudu, kas tam pienākas, – attīstības plānošanas mērķdotāciju? Vai spēs augt vidusskola ar 120 skolēniem, kur katru rudeni jāšaubās – sanāks vai nesanāks vajadzīgie astoņi bērni, lai nebūtu jāapvieno klases? Vai spēs augt un mainīties laikam līdzi paši iedzīvotāji? Ja mūs baida iespēja, ka pēc reformas nauda un noteikšana būs centros un pilsētās, tad kopīgās diskusijās ir jāmeklē stabilākais attīstības modelis, tā S. Plūme.
Neieklausās argumentos
Daudzi teic: mums vairs nebūs nekā, pēc pakalpojumiem būs jābrauc tik tālu uz pilsētu. Bet kāpēc šie teicēji neieklausās, ka reformas projektos ir paredzēts saglabāt pakalpojumu sniegšanas vietas visās līdzšinējās administratīvajās teritorijās. Neviens negrasās slēgt skolas, tautas namus, bibliotēkas, sociālās aprūpes un līdzīgas iestādes, uzsver S. Plūme. Arī pagasta mājā būs darbinieki, kas apkalpos vietējos iedzīvotājus. Liela pašvaldība (kādā vēstulē pat nosaukta par gigantpagastu) dos pavisam citas iespējas. Kādas? Piemērs mums jau ir – Kandavas novads ar piecu gadu pieredzi.
Nekas nav labs
«Arī no Bauskas rajona saņemts rajona Padomes atzinums par ATR. Tajā pausts viedoklis, ka reformas termiņš – 2002. gada rudens – nav pieņemams. Bauskas rajonā veiktā izpēte neatbilst rajona iedzīvotāju interesēm,» informēja Pašvaldību lietu pārvaldes preses sekretāre. Bauskas rajona Padomei ATR padomē jāiesniedz priekšlikumi par reformu rajonā līdz 1. jūlijam. Acīmredzot tas tiks izdarīts. Par iespējamiem priekšlikumiem tiks lemts rajona Padomes sēdē, kura notiks 21. jūnijā. (Par ATR «Bauskas Dzīve» jau informējusi vairākkārt.)
Pati pirmā atziņa, kas kā īlens lien laukā no vēstuļu kaudzes, – pārāk maz priekšlikumu un konstruktīvu ideju. Pārsvarā dzirdamas senas atrunas: nekas nav labs un neviens nav labs, uzsver S. Plūme. Projektu izstrādātāji taču nepiedāvā gatavu modeli ar negrozāmām robežām un nesaka: darīsim tieši tā un ne citādi. Tika piedāvāti divi varianti, par kuriem vajadzētu diskutēt.
Aicina izteikt pārdomas
«Vēl joprojām aicinām iedzīvotājus un pašvaldības izteikties par gaidāmo reformu. Kad tiks izlemts par reformas variantiem un laiku, vēl nav zināms. Tas atkarīgs no Ministru kabineta. Jautājums par ATR vēl joprojām ir atvērts,» informēja S. Plūme. Viņa mudināja lasītājus pārdomas sūtīt uz Pašvaldību lietu pārvaldi – Merķeļa iela 21, Rīga, LV-1050. Var izmantot arī elektronisko pastu: .
Ceram, ka diskusija turpināsies un ka tajā savs vārds sakāms ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš vairs nevēlas dzīvot «Indrānu nomaļajā pirtiņā».
