Rīt saulītes pie mums jau būs par vienu minūti mazāk nekā šodien. Gads pārvēlies uz otru pusi, tagad dienas mirkli pa mirklim rausies īsākas.
Rīt saulītes pie mums jau būs par vienu minūti mazāk nekā šodien. Gads pārvēlies uz otru pusi, tagad dienas mirkli pa mirklim rausies īsākas. Lai mūžam nebeidzamo darbu gūzmu steigtu padarīt, kādu stundu jācenšas rītam nozagt, ilgāk nomodā jāpaliek vakarā. «Bauskas Dzīve» vasaras saulgriežu rītā devās apskatīties, kā sākas diena. Ko pirmo var sastapt pilsētas ielās, kas saullēkta stundā notiek laukos.
Rajona centrs guļ maz
Bauskā ir iestādes, kuras klientus apkalpo visu diennakti. Viena no tādām ir degvielas uzpildes stacija (DUS) «Statoil» pašā pilsētas centrā. «Bauskā naktsmieram, īpaši vasarā, atvēlēts pavisam maz laika,» stāsta DUS pārdevēja Viktorija. Vakaros tāds īsts klusums nereti iestājas ap diviem trijiem naktī. Bet jau pirms četriem ierodas pirmie slāpju dzesētāji – pēc minerālūdens, aliņa. Agrīnie apmeklētāji labprāt iedzer tasi kafijas, aprunājas ar pārdevēju. Agrajās rīta stundās degvielas pircēju nemaz tik daudz nav, vairāk iegādājas citas preces. Jau sešos no rīta te var nopirkt «siltas» avīzes, tostarp arī «Bauskas Dzīvi».
Pārdevējiem nakts nav domāta atpūtai
24 stundas pircējus gaida arī pilsētā vienīgais diennakts veikals «Ēdene». Lai arī nakts nav rosīgākais iepirkšanās laiks, tomēr pārdevējiem nekāda lielā atpūta nesanāk. Parasti tiek nestas un kārtotas preces tirdzniecības zālē, veikti citi saimniecības darbi. Veikala īpašums ir vērtīgs, tāpēc līdzās pārdevējām naktī dežurē apsargs. Dažreiz gadās, ka iemaldās kāds «jocīgs» pircējs, kurš pārāk nosvinējies vai «nodiskojies». Naktī iecienītākais alkohols parasti ir alus, bet uz rīta pusi vairāk pērk minerālūdeni.
Vasarā pirmie pircēji veikalā sāk ierasties ap pulksten sešiem. Cilvēki ar agrajiem autobusiem dodas uz dārziņiem, tāpēc nopērk līdzņemšanai ko ēdamu.
Lai pilsētniekiem netraucētu
Protams, vieni no pirmajiem Bauskā mostas sētnieki. Čaklākie jau pirms pieciem sāk «rušināties» pa ielām. Ginta Visocka ceļas četros, lai dotos sakopt Rātslaukumu. «Netīrais darbs jāpaveic agri, lai, pilsētniekiem uz darbu steidzoties, es nemaisītos ar slotu,» stāsta Ginta. Viņa arī apgalvo, ka agrāk naktī pilsēta bijusi mierīgāka, no rīta ielas tīrākas. Tagad izklaidēties visiem vairāk patīk, bet vēlme sakopt aiz sevis nav vairojusies.
Guļot pasauli neredzēsi
Ir vēl viena profesija, kur uz lielu izgulēšanos nav ko cerēt. «Esmu vakara putns, pūce, bet darba apstākļi izveidojušies tādi, ka nereti jāceļas pat piecos,» stāsta individuālā uzņēmuma «Bauskas tūrists» direktore Veronika Puķe. Lai dotos divu dienu ekskursijā uz Sāremā salu vai Kuršu kāpām, no Bauskas jāizbrauc jau ap sešiem. Agri nākas celties, ja tūristi izlēmuši vienā dienā «izskriet» pusi Kurzemes vai Latgali. Veronika atzīst, ka agrajos rītos spēka un laika pietiekot brokastu kafijas tasītei vien. Toties dienās, kad nekur nav jābrauc, viņai ir vēli un mierīgi rīti.
Darbs uz riteņiem
Lai varētu agrāk nokļūt uz tirgu vai darbu Rīgā, no Bauskas jāizbrauc laikus. SIA «Aips» autobusi darbdienās pirmajā reisā uz Rīgu dodas puspiecos. Piecos aizbrauc pirmie autobusi arī rajona maršrutos.
Vadītājs Vladimirs Ivanovs par šoferi strādā jau 20 gadu, brauc arī agrajos rīta reisos un viņam neesot grūti piecelties pusčetros. Protams, vakarā gan gulēt jādodas agrāk, pirms desmitiem. No rīta pasažieru nav daudz, uz Rīgu no Bauskas brauc viens divi cilvēki, bet pa ceļam autobuss «pielasoties pilns». Braucēji rītos esot atpūtušies, mierīgāki nekā vakara stundās. «Ja pasažieru nav, tad pašam sajūta ir tāda miegaināka,» atzīst šoferis Andris Ozols. «Ja ir braucēji, tad rīta ceļš paiet ātrāk.»
Lai šoferiem visi maršruti nesajuktu, autoostā jau pirms pieciem darbā ierodas dispečere. Anita Rigaste darbavietā ir pirms pieciem, tāpēc celties nākas vēl agrāk. Viņa ir novērojusi, ka no rīta uz darbu šoferīši nāk labā noskaņojumā, ar prieku, toties pēcpusdienā viens otrs ir krietni saērcināts. Pirms četriem, kad Anitai jāceļas, miegs vairs nenāk. Viņa sevi uzskata par cīruli. Apetītes gan tādā agrumā diez kādas nav, tiek izdzerta tikai tasīte kafijas. Tā īsti brokastis tiek ēstas ap deviņiem.
Govīm garšo rasota zāle
Vasaras rīti darbīguma pilni ir arī laukos. Līdz ar sauli jau dzirdama izkapts strīķēšana. Visiem zināms, ka rasā izkapts labāk kož. Ceraukstiete Ausma Dūmiņa savai gotiņai zāli cenšas sapļaut, kamēr tā vēl vēsas valgmes pilna. Venta un Rota vasarā jāslauc trīs reizes, tāpēc jāceļas pirms pieciem. Tas gan Ausmu īpaši nenogurdina, lai arī vakara solis dažreiz ievelkas līdz pat vienpadsmitiem. «Nav laika vecam cilvēkam gulēt,» attrauc Ausma. «Pensija maza, tāpēc gotiņas labi jābaro, lai dod vairāk piena.» Ja pusmēnesī izdodas piena naudā nopelnīt vairāk par 20 latiem, tas lauku cilvēkam ir liels atspaids.
Agrajā rīta stundā laukos nācās sastapt rosīgus cilvēkus vien. Daži, uzmaukuši piena kannas uz velosipēda ragiem, lēnām minās pa šosejas malu līdz piena galdiņam, citi pļāva zāli, kāds jau pēc sešiem bija manāms biešu laukā. Arī nezāļu kaplēšana labāk sokas, kamēr vēl karstie saules stari muguru necepina. Harijs Ārcē apliecināja, ka vasaras rītos ir vērts agri celties, jo tikai tā var visus darbus padarīt. Un laukos to nav mazums, tāpēc ir arī kārtīgas brokastis jāietur. «Ar kafiju un pliku maizi vien pusdienu nesagaidīsi,» secina Harijs. «Brokastīs jāuzcep kārtīga gaļas šķēle, pāris olu, lai ir spēks kaulos.» Pēc pirmā darba cēliena parasti ir tāds mazs pieklusums, pusdienas atpūtai, lai, saulei debesjumā uz vakariem pārveļoties, rosība un darbošanās turpinātos.
Rīts, vienlīdz darbīgs, gaišām un skaistām cilvēku domām pildīts, ienāk Latvijas laukos un pilsētās.
