No koncertbrauciena uz Čehiju atgriezušās Bauskas rajona folkloras kopas «Dreņģeri», «Svitene» un «Ganiņi».
No koncertbrauciena uz Čehiju atgriezušās Bauskas rajona folkloras kopas «Dreņģeri», «Svitene» un «Ganiņi».
Pēc Latvijas vēstniecības Čehijā ielūguma, mūsu folkloristiem bija jāpiedalās sarīkojumos, kas saistīti ar Latvijas premjera Andra Bērziņa oficiālo vizīti Čehijā.
Klausītāju ielenkumā
Šis gods nopelnīts sūrā darbā, garos mēģinājumos. Tas veidojis pārliecinošu sniegumu koncertos un skatēs. Tāpēc braucienam gatavojāmies ar prieku.
11. jūnija rītā jau bijām Prāgā un ierašanos ar dziesmu «pieteicām» Latvijas vēstniecībā, kur mūs sagaidīja vēstniece Aija Odiņa. Pārsteigumu sagādāja vēstniecības darbinieks Pāvels Štolls – čehs, kurš nevainojami runā latviešu valodā un kļuva par mūsu pavadoni. Visi kopā apskatījām vēstniecības telpas un parakstījāmies viesu grāmatā. Skaisti iekoptajā dārzā ielīgojām Jāņus, un mūsu «Līgo!» aizskanēja pāri Prāgas jumtiem. Daļu Prāgas vecpilsētas, Rātslaukumu un Rātsnama pulksteni aplūkojām nākamajā dienā.
Ierodoties uz koncertu Prāgas Rātslaukumā, dziedātājus tūlīt ielenca gan vietējie latvieši, gan čehi un ārzemju tūristi. Klausītāju pulkā arī Latvijas premjers Andris Bērziņš, Prāgas pilsētas mērs Jans Kasls, vēstniece Aija Odiņa. Viņi iesaistījās rotaļās, nebija mudināmi dziedāt līdzi. Rotaļās īpaši aktīvi bija mazie «Ganiņi» – Matīss, Elīna, Krista. Koncertam paredzētā stunda pagāja nemanot, bijām lepni un priecīgi, ka latviešu tautasdziesmas patīk daudziem. Tika sacerēta četrrinde: «Skanēt skan Prāgas pils,/Kad dziedāja baušķenieki,/ Trīcēt trīc visa Prāga,/ Kad dancoja ganiņbērni.»
Vakarā sajūsmu pārdzīvojām paši, lūkojoties muzikālajās strūklakās, kas šķita kā milzu sapņu valstības ūdenskritums.
Koncerts divu stundu garumā
13. jūnijā folkloras kopas devās uz Adrijas pili, kur tika atklāta izstāde «Latvijas jauno māksla». Svinīgajā ceremonijā piedalījās Latvijas premjers, Prāgas mērs, vēstniece. Tur dziedātājus negaidot uzrunāja grāfs Lamsdorfs, bijušais Vācijas vēstnieks Latvijā, kurš kopā ar tautiskajos tērpos ģērbtiem dalībniekiem nofotografējās. Dziedātājiem programmā bija paredzēta pusstundu ilga uzstāšanās, taču tā izvērtās par vairāk nekā divu stundu ilgu koncertu. Dziedātāji pauda savas izjūtas. Valentīna: «Koncerts Adrijas pilī ilgi paliks prātā. Kas būtu domājis, ka tik ilgi dziedāsim bez pārtraukuma.» Alberts: «Nu tas bija līmenī kā lielajos Latvijas Dziesmu svētkos!» Aina: «Bija liels aizkustinājums, kad kopā ar premjeru Andri Bērziņu un grāfu Lamsdorfu dziedājām mūsu «Pūt, vējiņi!».»
Kur pukst Eiropas sirds
Pēdējā diena skaistajā Prā- gā piederēja mums. Tad nesteidzīgi varējām izstaigāt vecpilsētu, vērojām godasardzes maiņu pie Prezidenta Vaclava Havela pils, parlamenta ēku. Svētā Vita katedrāle pārsteidza ar majestātiskumu – kolonnām, velvēm un brīnišķīgām vitrāžām, lieliem un maziem torņiem.
Slavenā, romantiskā Zelta ieliņa gan bija tūristu pārblīvēta. Daudzajos krāsainajos namiņos ierīkotas suvenīru tirgotavas un seno ieroču muzejs. Kādreiz tur dzīvojuši alķīmiķi, strādājuši juvelieri un tirgoņi, vēlāk – pils sargi.
Vecpilsētā aizstaigājām līdz Vltavai, kas cauri Prāgai plūst 31 kilometra garumā. Upi šķērso vairāki tilti, no tiem īpašs ir Kārļa tilts, jo tas atvēlēts tikai gājējiem. Celts karaļa Kārļa IV laikā, lai savienotu karaļa rezidenci ar rāti. Uz tilta viss notiek – dažādu tautību mākslinieki glezno un pārdod savus darbus, spēlē ielu muzikanti, var nopirkt rotaslietas un suvenīrus. Dziedātāja Daila uzskata, ka tieši uz Kārļa tilta guvusi visemocionālākos iespaidus. Veroties uz ieejas arku, viņa sajutusi, – tiešām tur pukst Eiropas sirds! Sekojot senam ticējumam, Sanita iemetusi monētu Vltavā, cerot vēlreiz atgriezties Prāgā.
Mājupceļā dziedātāji apmeklēja Čehu paradīzi – tā sauc dabas parku ar fantastiskiem klinšu veidojumiem. Rāpjoties pa klinšu takām, aizgūtnēm elpojām skuju smaržas pilno gaisu un jutāmies it kā būtu paradīzē. Šo glezno Čehijas zemes stūrīti pametām, krēslai metoties. Bija žēl braukt projām, jo mūsu ceļojums tuvojās beigām.
Būdami Čehijā, centāmies mazliet ieklausīties arī vietējo valodā un kaut ko saprast. Taču tas nebija viegli. Pamēģiniet izrunāt vārdu «Mrzlno» un uzminiet, ko tas nozīmē!
