Pirms mēneša tika nojauktas Bauskas pils ziemeļaustrumu torņa sastatnes un skatienam atklājās atjaunotais sgrafito apmetums.
Pirms mēneša tika nojauktas Bauskas pils ziemeļaustrumu torņa sastatnes un skatienam atklājās atjaunotais sgrafito apmetums. Bauskas pils Latvijā ir vienīgā, kurā ārsienu apdares metode sgrafito – plaknē ieskrāpēts ģeometrisks zīmējums – izmantota tik lielās platībās. Objekta restaurāciju veica Čehijas firmas «Milošs Gavenda» speciālisti. Uzņēmuma īpašniekam un Bauskas pils ziemeļaustrumu torņa fasādes apmetuma rekonstrukcijas darbu vadītājam Milošam Gavendam šomēnes aprit 30 gadu, kopš viņš strādā restaurācijas nozarē. Meistars labprāt piekrita sarunai ar «Bauskas Dzīvi», un dialogs izvērsās ne jau par darbu vien.
Ik vasaru, kad Čehijas restaurētāji ierodas Bauskas pilī, mūsu laikraksts publicē informācijas par darbu gaitu. Tie ir «sausi» fakti, tādēļ šoreiz man gribētos atklāt ko vairāk. Manuprāt, restaurācija ir vesela filosofija, nevis tikai «knibināšanās» ap veciem mūriem. Savā profesijā strādājot tik ilgu laiku, droši vien esat to secinājis.
– Ierodoties jaunā objektā, joprojām jūtos kā pirmklasnieks. Iemaņas un pieredze rodas pakāpeniski, un tad sev šķietu kā augstskolas students. Ikviena celtne ir milzīga pieredzes skola. Cilvēkam būtu jānodzīvo simts gadu, lai izprastu viduslaiku amatu filosofiju, kas attīstījusies gadsimtu gaitā. Šo informāciju loģiski pārņēma katra jauna ģenerācija, taču mēs dzīvojam laikmetā, kad nepārtrauktības saikne ar pirmavotiem zudusi. Lai veidotu tiltu starp laikmetiem un atgūtu zaudēto, informācija jāmeklē arhīvos, tehnoloģijas jāizstrādā no jauna. Tas ir sarežģīti.
Jūsu profesijā pastāv noteikta specializācija. Pastāstiet par savējo!
– Mana kompetence ir viduslaiku arhitektūras atjaunošana, konkrēti – apmetuma un akmens restaurācija. Esmu strādājis daudzās Eiropas valstīs. Pašlaik darbojos Prāgas Svētā Vita katedrāles atjaunošanā, vienlaikus strādāju Bauskā.
Kāds iespaids jums radās, pirmo reizi ieraugot Bauskas pili?
– Tas notika 1996. gadā. Iespaids bija nepārprotams – lielu problēmu klātbūtne. Situācija šķita dramatiska, jo pils ziemeļaustrumu torņa un ziemeļu fasādes sgrafito apmetums jau bija sasniedzis sabrukšanas stadiju. Taču mani aizrāva pils direktora Māra Skaņa un viņa līdzgaitnieku dedzīgā vēlēšanās glābt celtni no bojāejas, tāpēc metos šajā «karalaukā».
Vajadzēja ļoti nopietni apsvērt apmetuma saglabāšanas iespējas, meklējot sarežģītu tehnis- ku problēmu risinājumus. Kļuva skaidrs, ka restaurācija jāveic vairākos posmos, izmantojot dažādus paņēmienus. Sgrafito atjaunošanas praktiskas pieredzes Latvijā nebija. Ilgstošās diskusijās ar jūsu valsts speciālistiem tika apspriestas rekonstrukcijas metodes. Beidzot vienojāmies, ka tornī jāprezentē autentisks sgrafito. Ir dažādi paņēmieni, taču šis tika atzīts par atbilstošāko. Tagad bez kompromisa varam teikt – lūk, tā ir rekonstrukcija, kas redzama ar neapbruņotu aci. Mēs netiecāmies pēc ilūzijas radīt sgrafito, kas izskatītos gluži jauns.
Jūs varētu sniegt ieskatu par sgrafito atjaunošanas gaitu Bauskas pilī.
– Pats galvenais 1996. gadā bija saglabāt esošo apmetumu, veicot fragmentu nostiprināšanu. Ziemeļu fasādes sienu bija pārņēmusi mikroveģetācija, kas veicina sabrukuma procesu. Vajadzēja izmantot konservantus. Tehnoloģiskais cikls ir ilgstošs, jo pēc apstrādes ar konservantiem jāgaida, iekams izzūd mikroveģetācija. Spēcīgas iedarbības konservantus nedrīkst lietot, jo ķimikālijas var sagraut apmetumu. Pēc tam sgrafito fragmenti tika nostiprināti, ļaujot tiem izžūt, un tikai tad varēja sākt restaurāciju. Torņa apmetuma atjaunošana turpinājās četrus gadus. Pils ziemeļu fasādes sgrafito ir iekonservēts. Kad būs nauda, varēs sākt restaurāciju.
Tad kāpēc restaurētāju brigāde atkal ir Bauskā, ja svarīgākais darbs pabeigts?
– Šovasar mums jāveic neatliekams uzdevums – pils vecās daļas rietumu mūru konservācija. Šī fasāde atrodas avārijas situācijā. Ir fragmenti, no kuriem jebkurā mirklī var sākties akmeņu nobrukums, tādēļ tūristiem rietumu ieeja vairāk nekā gadu ir slēgta. Firma «Milošs Gavenda» izstrādāja mūru rekonstrukcijas projektu. Jau ir sākta rietumu fasādes nostiprināšana, kas turpināsies visu vasaru.
Tik augstas kvalifikācijas speciālists kā jūs, strādājot Rietumeiropā, var nopelnīt daudz vairāk. Un tomēr atrodaties šeit. Miloš, ar ko izskaidrojams tāds entuziasms? Piedodiet, ka jautājums nav visai korekts.
– Manā profesijā naudu nedrīkst uzskatīt par noteicošo, un manā vērtību sistēmā tai nebūt nav svarīgākā loma. Ir liela interese, problemātika, saskarsme ar citām mentalitātēm. Esmu strādājis daudzās valstīs, bet man nav radusies vēlēšanās uzturēties tur ilgstoši. Ar Bausku ir citādāk. Mani iepriecina saskarsme ar cilvēkiem, kuri ieinteresēti pils problēmā, un viņi kļuvuši par uzticamiem draugiem. Galu galā esmu tāds «viduslaicīgs» cilvēks, kurš izjūt sevi kā dabas daļu. Latvijā dzīves temps nav tik straujš kā Rietumeiropā, tāpēc jūtos ārkārtīgi labi. Jūsu pilsēta man gluži vienkārši ļoti patīk. Censties formulēt, kāpēc esmu pieķēries Bauskai, ir tas pats, kas vaicāt triju vīru atraitnei, kurš no dzīvesdraugiem viņai bijis vislabākais.
Tātad Latvijā nejūtaties kā svešinieks, lai gan pastāv valodas barjera, atšķirīgas tradīcijas?
– Redzat, nezinot valodu, es visu saprotu, un tas ir daudz vairāk, nekā iespējams pateikt vārdos. Mana aizraušanās kopš bērnības ir etnogrāfija un folklora, tāpēc iegādājos vairākus latviešu tautas mūzikas diskus. Melodijās atradu latviešiem un čehiem kopīgus harmonizācijas motīvus. Mazām tautām ir ļoti bagāta kultūra, un par to ir jāstāsta pēc iespējas vairāk, izmantojot folkloras, arhitektūras, mākslas atribūtiku. Īpaši tagad, kad visi esam ceļā uz vienotu Eiropu. Labi, iekļausimies tajā, taču nezaudējot tautu ģenētisko atmiņu, kurā iekodēta visa kultūras tradīciju daudzveidība. Eiropā pašlaik izteikta dominante visiem sazināties vienā – angļu – valodā. Tomēr valoda nav garantija, ka cits citu noteikti labāk sapratīsim. Ceļu uz pilnīgu sapratni un toleranci, manuprāt, spēj pavērt dažādu tautu vēstures un tradīciju zināšana. Mana profesija šiem pētījumiem paver milzīgas iespējas.
