Vasaras sākums man vienmēr ir saistījies ar vēl kādu skaistu notikumu – vidusskolu un pamatskolu izlaidumiem.
Vasaras sākums man vienmēr ir saistījies ar vēl kādu skaistu notikumu – vidusskolu un pamatskolu izlaidumiem. Jauniešiem 9. klases absolvēšana ir pirmā iespēja pierādīt, ka iziets noteikts dzīves posms, ko apliecina apliecība par pamatizglītības iegūšanu. Izdarīts tas, kas likumsakarīgi jāpaveic – pielikts punkts deviņu gadu ilgām mācībām, sasniegts viszemākais izglītības līmenis. Kā vēsta rajona Izglītības pārvaldes iesniegtie dati, šogad Bauskas rajonā apliecību par pamatizglītības iegūšanu saņēmuši ap 800 skolēnu.
Lai paliek uz katra paša sirdsapziņas, kā nu kuram veicies. Visi nevar būt teicamnieki un arī tie, kuriem apliecībā nav tikai desmitnieku un devītnieku, ir pelnījuši izbaudīt svētkus, saņemt ziedus un apsveikumus, ballē neviltotā priekā griezties izlaiduma valsī. Taču, ieklausoties vairāku lasītāju pārdomās, ko viņi ir uzticējuši redakcijai, nākas secināt, ka izlaiduma izpratne daudzās ģimenēs un vispār – sabiedrībā – tiek pārspīlēta. Atzīšos, ar smaidu lasīju kādu žurnāla «Privātā Dzīve» numuru, kurā slavenību atvases – devītklasnieki – dalījās pārdomās par sava tērpa izmaksām. Piemēram, pazīstamās horeogrāfes Inetas Ķirses meitas kleita izmaksājusi… nieka 200 latu. Protams, katrs dzīvo un tērē naudiņu, cik atļauj iespējas, taču atzinums, ka 9. klases beigšana un «pomps» ap to sabiedrībā tiek nevajadzīgi sabiezināts, šķiet pamatots.
Visiem zināms, ka gatavošanās izlaidumam ir lielu satraukumu un raižu pilns laiks, īpaši vecākiem. Neviens savu atvasi, lai kā būtu veicies mācībās, negrib parādīt sliktāku par citiem. Tālākais notiek kā sacensībās. Netiek žēloti līdzekļi ne krāšņam tērpam, ne izsmalcinātai frizūrai, ne ekskluzīvam pušķim un bagātīgam galdam, ne arī šikai dāvanai. Skaistas ir samta vakarkleitas ar dziļiem dekoltē jauniņajām absolventēm, kas viņas padara vismaz par pieciem gadiem nobriedušākas, liels ir devītklasnieka prieks dāvanā saņemt mobilo telefonu un citas luksuslietas, taču… Šeit es gribētu apstāties.
Kāda pagasta iedzīvotāja neslēpa, ka šim mērķim ziedoti visi ietaupījumi un vēl divu pārdoto cūķu nauda, jo «kā tad visu ļaužu priekšā parādīšu, ka nevaru savam vienīgajam bērnam sarīkot izlaidumu». Esmu pilnīgi pārliecināta, ka tādu ģimeņu ir ļoti daudz, bet vai tādējādi šis notikums nezaudē savu pirmatnējo jēgu? Mūsdienās taču reti kurš apstājas ar pamatskolas absolvēšanu, šai izglītībai pat darba tirgū nav nekāda svara, tad kādēļ nevajadzīgi to pārspīlēt un teatralizēt?
Neņemos spriest, no kurienes radusies šī masveida tendence izlaidumu svinēšanai ar vērienu. Taču absolūta taisnība ir nejauši noklausītā atzinumā, ka 9. klases beigšana ne tuvu nav tāds panākums, par kuru absolvents būtu jāieceļ Dieva vietā. Pati esmu pārliecinājusies, ka pat augstskolas izlaidumu svinības ir atturīgas gan tērpu izvēles ziņā, gan attieksmē pret to, lai gan tieši tad varētu uzskatīt, ka sasniegts kas nozīmīgs.
Tāpēc nevajag pārspīlēt to, kas nav tā vērts!
