Jūnija lietusgāzēs izmērcētā zeme trīs vietās pie Bauskas pils muzeja nobrukusi līdz Mēmeles straumei.
Jūnija lietusgāzēs izmērcētā zeme trīs vietās pie Bauskas pils muzeja nobrukusi līdz Mēmeles straumei.
Sākta upes stāvkrasta nostiprināšana, šim nolūkam kokmateriālus ziedojusi SIA «Bērzkalni», stāstīja Māris Skanis, Bauskas pils muzeja direktors.
Krauja pils aizmugurē kļuvusi vēl stāvāka, dažās vietās gar pils mūri ir tikai 1,5 – 2 metrus plata zemes josla. Noslīdeņa platība 800 – 1000 kvadrātmetru.
Zemes noslīdēšana, visticamāk, notikusi 23. jūnija lietavās, jo stipri lijis arī iepriekšējā naktī. Tā stāstīja muzeja līdzstrādnieks Jānis Grūbe. Iedzīvotāji jāinformē, ka šāds nogruvums noticis, jo pašlaik jebkura atrašanās gan jaunās, gan vecās pils daļas ziemeļu pusē pret Mēmeles krastu ir dzīvībai bīstama. Vecākiem par to īpaši vajadzētu brīdināt bērnus.
Steidzami jābūvē lietusūdens pagaidu novadsistēma, kas ūdeni no pils ēkas jumta novadītu tieši līdz upei. Māris Skanis stāstīja, ka veikti sākotnēji aprēķini, cik cauruļu nepieciešams ieguldīt, kā arī cik lieli būs izdevumi krasta nostiprināšanai.
Bauskas pils muzejs ir rajona Padomes pārziņā, pašvaldība izveidojusi komisiju, kas apsekoja objektu, lai izvērtētu nobrukuma seku novēršanas izdevumus. Krasta nostiprināšana ir apjomīgs darbs, kura veikšanai nepieciešamo līdzekļu nav ne rajona Padomes, ne pilsētas Domes budžetā. Vakar, 26. jūnijā, komisija sagatavojusi līdzekļu pieprasījumu Finansu ministrijai, Vides un reģionālās attīstības ministrijai un Kultūras ministrijai, «Bauskas Dzīvi» informēja Baiba Marčenkova, rajona Padomes sekretāre.
«Bauskas Dzīvei» par krasta noslīdējumu 24. jūnijā ziņoja otrpus Mēmelei dzīvojošie iedzīvotāji. Par laimi, cietušo nav. Taču ir jāpārdomā hidroelektrostacijas celtniecība uz Mēmeles upes, jo klints šajā vietā ir no blīva, šķīstoša dolomīta, kas vienā brīdī var sabrukt, piebilda Taiga Skane, pils muzeja līdzstrādniece.
