Vēlētos izteikt atbalstu «Bauskas Dzīves» 25. jūnija numurā, 2. lappusē, publikācijā «Meža cirtēji ir neaizsargāti» minētajam V. A.
Vēlētos izteikt atbalstu «Bauskas Dzīves» 25. jūnija numurā, 2. lappusē, publikācijā «Meža cirtēji ir neaizsargāti» minētajam V. A. Nejaušas sakritības dēļ arī es esmu V. A.
Tagad tāda kārtība, ka rakstā minētajiem darba devējiem neinteresē, kā strādnieks nokļūst cirsmā un ar ko veic darbu. Transports un instrumenti ir pašu strādājošo ziņā. Darba līgums paredz samaksu par konkrētu darba apjomu. Komentāra teikums «samaksā ietilpst darba alga…» ir par garu, jo reāli tas skanētu šādi – samaksā ietilpst darba alga, un viss. Tālāk Valsts ieņēmumu dienestā individuālā darba veicējs atstāj daļu savas algas, kuru nekādi neietekmē cirsmas, darba veicēja dzīvesvieta, transporta veids un izmaksas, instrumentu un tērpu izmaksas, visbeidzot, nodokļu (ienākuma, gada deklarācijas un sociālais) lielums.
Šāda kārtība ir gan meža ciršanā, gan jauna audzēšanā. Darba alga 2001. gadā salīdzinājumā ar 2000. gadu ir samazināta.
Arī meža lietu «fanātiķiem» šādā veidā grūti eksistēt un pelnīt, jo «firma» garantē vienīgi laipnu attieksmi, ja individuālā darba veicējs spēj šajos drakoniskajos apstākļos labi paveikt uzticēto darbu. Šajā sistēmā iekļaujoties, jābūt savam transportam un darba instrumentiem, vēlams mobilais telefons. Jārēķinās, ka darba var nebūt vairākus mēnešus. Šādos apstākļos darba veicējam grūti sapņot par jaunu «zāģi» nolietotā vietā, par meža ceļos «nodrāztā» transporta uzturēšanu labā tehniskā kārtībā. Kur vēl rūpes par ģimeni, bērniem, kuri jāskolo. Cik gadu viens šāds strādnieks tā var eksistēt? Kas pēcāk kvalitatīvi zāģēs (kops) valsts mežu?
Ierosinu laikrakstam «rakt» dziļāk šajā tematā. Cik šādu cirtēju (kopēju) ir Bauskas rajonā? Kādas ir viņu domas šajā jautājumā?
