Latvijas pilsoņu un nepilsoņu ģimenes vieno uzskats, ka nozīmīgākie svētki ir Ziemassvētki un gadu mija.
Latvijas pilsoņu un nepilsoņu ģimenes vieno uzskats, ka nozīmīgākie svētki ir Ziemassvētki un gadu mija.
Ziemsvētkus svin 94 procenti pilsoņu un 77 procenti nepilsoņu ģimenēs. Jaunā gada sagaidīšana ir svarīgākā 88 procentiem nepilsoņu un 66 procentiem pilsoņu. Lieldienas atzīmē 62 procenti pilsoņu, 53 procenti nepilsoņu. Krietni mazāk populāri ir Vasarsvētki, ko svin 15 procentu pilsoņu un 11 procentu nepilsoņu.
Jāņi populāri 63 procentos pilsoņu un 40 procentos nepilsoņu ģimeņu. Turklāt Jāņus aptaujā par noteikti svinamiem atzinuši jaunākās paaudzes latvieši, pilsoņi. 18. novembri par svinamu dienu atzīst latvieši, rīdzinieki, gados vecākie un turīgākie. Pieaudzis arī to nepilsoņu skaits, kuri uzskata, ka 18. novembris ir jāatzīmē.
Nepilsoņu vidū Ziemassvētkus un Jāņus biežāk svin gados jaunākie, Lieldienas – vecākie iedzīvotāji. No nepilsoņiem 30 – 40 gadu vecie atzinuši, ka viņiem ļoti svarīgi svētki ir 8. marts. Salīdzinājumā ar 1997. gadā veikto aptauju šo cilvēku skaits ir pieaudzis. Savukārt 9. maijā Uzvaras dienu joprojām vēlas svinēt par 60 gadiem vecāki cilvēki, lielākoties tie ir nepilsoņi, kuri dzīvo Rīgā un citās lielākajās pilsētās.
Latvijas pilsoņiem lielāku nozīmi ieguvusi Lāčplēša diena, toties pavisam maz pilsoņu par svētkiem uzskata 1. maiju.
No Baltijas Sociālo zinātņu institūta un LR Naturalizācijas pārvaldes pētījumu un rīcības
programmas
