Laikā no 1990. līdz 2000. gadam latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir palielinājies no 52 procentiem 1989. gadā līdz 57,7 procentiem pērn.
Laikā no 1990. līdz 2000. gadam latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir palielinājies no 52 procentiem 1989. gadā līdz 57,7 procentiem pērn. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktās tautas skaitīšanas provizoriskie rezultāti.
Vienlaikus ar procentuālā īpatsvara palielināšanos latviešu skaits pēdējos gados vēl aizvien turpina samazināties, norādījusi Statistikas pārvalde.
Otrā lielākā tautība (procentuāli) Latvijas iedzīvotāju nacionālajā sastāvā ir krievi. 1989. gada tautas skaitīšanas laikā krievu bija 34 procenti, 2000. gada sākumā – 29,6 procenti. Tiek skaidrots, ka pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas diezgan liela daļa krievu tautības iedzīvotāju atgriezušies etniskajā dzimtenē, daļa izceļojuši uz citām valstīm. Salīdzinājumā ar 1989. gadu samazinājies arī baltkrievu, ukraiņu un ebreju īpatsvars Latvijas iedzīvotāju skaitā.
No lielākajām pilsētām augstākais latviešu īpatsvars ir Ventspilī – 51,6 procenti, Jelgavā – 51 procents no kopējā iedzīvotāju skaita. Lauku rajonos latviešu īpatsvars augstāks ir Kurzemē. Talsu rajonā – 91,9 procenti, Kuldīgas rajonā – 91,2 procenti, Ventspils rajonā – 89,9 procenti. Bauskas rajonā no visiem iedzīvotājiem 73 procenti ir latviešu, 11 procentu – krievu.
2000. gada tautas skaitīšanas provizoriskie dati ļauj secināt, ka zemākais latviešu īpatsvars ir Latgales pilsētās: Daugavpilī – 15,9 procenti, Rēzeknē – 42,6 procenti. Rīgā ir 41 procents latviešu.
