No šūpuļa līdz kapam – visus datus par katra cilvēka mūžu fiksē un glabā dzimtsarakstu nodaļas. Šovasar aprit 80 gadu, kopš Bauskā 1921. gada 1. jūlijā izveidota viena no pirmajām dzimtsarakstu nodaļām valstī.
No šūpuļa līdz kapam – visus datus par katra cilvēka mūžu fiksē un glabā dzimtsarakstu nodaļas. Šovasar aprit 80 gadu, kopš Bauskā 1921. gada 1. jūlijā izveidota viena no pirmajām dzimtsarakstu nodaļām valstī.
Šajā laikā to vadījuši 17 pārziņu. Mainījušies laiki, varas, bijis karš, bet dzimtsarakstu nodaļā laulāti jaunie pāri, reģistrēti jaundzimušie un veikta citu civilstāvokļa aktu reģistrācija. Lai arī šim darbam ir lietišķības zīmogs, tas ir saistāms ar jēdzienu mīlestība, kas raksturo cilvēku attiecības.
Rupjmaize un putukrējums
Latvijas pilsētu dzimtsarakstu nodaļu vadītājām ir sava brālība un tradīcijas. Viena no tām – uzņemot savā pulkā kolēģes, kuras sāk pildīt šo amatu, viņām tiek dāvināts mežrozīšu vainadziņš, jo šis darbs ir gan ļoti skaists, gan ļoti ērkšķains.
Šādu vainadziņu pirms desmit gadiem saņēma arī Ilze Celmiņa. Kopš 1991. gada viņa ir Bauskas rajona, kopš 1994. gada Bauskas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas pārzine, diplomēta juriste, sociālo zinātņu maģistre. Kad viņa stājās šajā amatā, jurista izglītība bija obligāta. Ilze Celmiņa uzskata, ka tā joprojām ir nepieciešama, lai likumdošanu zinātu, izprastu un pareizi lietotu. Bauskas nodaļas pārzines vietniecei Guntai Zvilnai arī ir Latvijas Universitātes diploms. Viņām abām pieder desmit gadu no tiem 80, kopš Bauskā izveidota dzimtsarakstu nodaļa.
Neviens nav skaitījis, cik pāru šajos gados salaulāts. Statistika liecina, ka laulības ir redzamākā un skaistākā šī darba tiesa, tomēr pašlaik tā ir mazākā daļa no visiem civilstāvokļa aktu reģistriem. Tāda kā putukrējuma cepurīte uz rupjmaizes kārtojuma bļodas. Daudz vairāk tiek strādāts, reģistrējot miršanu, jaundzimušos, izsniedzot arhīva dokumentus.
Lielākā bagātība – arhīvs
Par Bauskas Dzimtsarakstu nodaļas lielāko bagātību Ilze Celmiņa uzskata arhīvu: «Kad sāku strādāt, jau 1991. gadā strauji pieauga pieprasījums pēc dokumentiem, kas apliecina cilvēku radniecību pirmās Latvijas brīvvalsts laikā un vēl agrākos gados. Izziņas bija nepieciešamas, lai atgūtu zemes un namīpašumus. Vairāku gadu un dažu pagastu reģistru oriģināli bija pazuduši vai iznīcināti. Tolaik daudziem cilvēkiem varēju palīdzēt tikai ar ieteikumu vērsties Dzimtsarakstu arhīvā, kas atrodas Kaļķu ielā Rīgā. Laikā no 1994. līdz 1996. gadam izdevās nopirkt 200 reģistru grāmatu kopiju. Tagad mums ir Bauskas laulību reģistrs no 1892. gada, Bauskas katoļu draudzes reģistru grāmata no 1906. gada līdz 1922. gadam.»
Četrās valodās
Pārlapojot šos dokumentus, pārņem bijība, jo tie pauž likteņstāstus par mājām un dzimtām. Senākās reģistru grāmatas – no cara laikiem – ir rakstītas krievu valodā, Skaistkalnes katoļu baznīcas reģistrs aizpildīts latīņu, bet Vecumnieku luterāņu baznīcas – vācu valodā. 20. gadsimta 20. gados visus reģistrus sāka rakstīt latviešu valodā.
To laiku laulību reģistrā sievietēm nav ailītes «pēclaulību uzvārds», jo bija tikai viena iespē- ja – pāriet vīra uzvārdā. Viņš bija kungs un noteicējs gan par sievu, gan ģimenes mantu. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, ja bērns piedzima ārlaulībā, pretī ierakstam «tēvs» tika ievilkta svītra. Reizē ar padomju varu pēc kara parādījās jauns jēdziens «fiktīvais tēvs», jo ziņas par tēvu ārlaulībā dzimušajiem tika ierakstītas pēc mātes vārdiem.
Tā dullā daktera dēļ…
Miršanas reģistri ļauj spriest par iedzīvotāju veselību un attiecīgajā laikā izplatītākajām slimībām. Šajā dokumentā fiksēta arī saslimšana, kas cilvēku novedusi kapā, – galvas krampji, māgas krampji, krūšu vaina. Ir arī ailīte, kur ierakstīts, kurš paziņojis par aizgājēju un kādus tuviniekus viņš atstāj šajā saulē. Uzskaitīti sieva, bērni, citi tuvinieki.
Neiederīgs šķiet kāda pagasta dzimtsarakstu pārziņa veiktais ieraksts par miršanas cēloni – «miris daktera dulluma dēļ». Uzšķirot šo lappusi, rodas priekšstats arī par pašu rakstītāju. Korektums un lietišķība visās situācijās dzimtsarakstu nodaļas darbiniekam jāievēro gluži tāpat kā likums, uzsver Ilze Celmiņa. Seno gadu reģistri ir tik precīzi, ka 20. gadsimta 90. gados cilvēki ar šīm izziņām varēja vērsties tiesā un pierādīt mantošanas tiesības.
Saderināšanās neaizstāj izsludināšanu
Padomju varas gados tika celtas laulību pilis un veidotas īpaši greznas laulību zāles, rīkoja svinīgas dzimšanas apliecību izsniegšanas, bērnības un jaunības svētkus. Tas viss, lai lepnības ziņā pārspētu laulību, kristību un iesvētību ceremonijas dievnamos.
Tagad šādas konkurences nav un, reģistrējot mazuli vai kopdzīvi, dzimtsarakstu nodaļā rituāls ir vienkāršs un sirsnīgs. Bauskas nodaļai ir divas iespējas – pavisam atturīga ceremonija var notikt pilsētas Domes telpās, bet plašāka – Tautas namā. Tur šim nolūkam paredzēta speciāla zāle un telpa ar spoguļsienu, kur jaunajam pārim saposties.
Laikā, kad laulību skaits Latvijā arvien samazinās, katrs jaunā pāra pieteikums nodaļā tiek ļoti gaidīts. Pēc tā iesniegšanas viens mēnesis ir izsludināšanas laiks, izliekot paziņojumu ar pieteikuma iesniedzēju personas datiem. Tiem, kuri laulājas baznīcā, izsludināšanu aizstāj uzsaukšana, ko dara mācītājs no kanceles. Ilze Celmiņa skaidroja, ka izsludināšana vai uzsaukšana ir likuma prasības un to nevajadzētu jaukt ar saderināšanos, kas ir katra pāra privāta lieta. Saderināti var būt gadiem ilgi, agrāk bijis pieņemts, ka sabiedrībā pazīstami cilvēki par lēmumu gatavoties laulībām pat paziņojuši presē.
Novēlēt svētību
Katrai laulību ceremonijai Ilze Celmiņa īpaši gatavojas, jo gribas jaunajai ģimenei vēlēt svētību. Ierasts katram pārim piemeklēt mūziku, dzejas rindas. Tomēr galvenais ir nolasīt reģistrācijas aktā fiksētos personas datus un pasludināt laulību par noslēgtu. Ir bijuši brīži, kad skaistie, dzejiskie vārdi paliek neizteikti, jo jūtams, ka pārim šī noskaņa nav vajadzīga. Taču neesot bijis gadījuma, kad tieši ceremonijas laikā kāds no jaunlaulātajiem svarīgā «Jā!» vietā teiktu «Nē!».
Ilzei Celmiņai ir nācies vairākus cilvēkus laulāt otro un pat trešo reizi. Viņa saka, – tāda ir dzīve, un atzīst, ka, strādājot Dzimtsarakstu nodaļā, zaudējusi agrāko kategorismu spriedumos par cilvēku attiecībām. Ar sirsnību viņa atceras līgavu un līgavaini, kuri bijuši vairāk nekā 80 gadu veci, tomēr ļoti laimīgi, ka kaut vai mūža norietā sastapušies.
Divu kungu kalpībā
«Mēs esam kā divu kungu kalpi – vietējās pašvaldības štatu un algu sarakstos, materiālajā aprūpē un Tieslietu ministrijas (TM) pakļautībā un kontrolē. Visu dzimtsarakstu nodaļu pārziņu un viņu vietnieku parakstu paraugi atrodas TM Dzimtsarakstu departamentā un Ārlietu ministrijas konsulārajos dienestos. Tas norāda, cik svarīgi ir paraksti dokumentos,» stāstīja Ilze Celmiņa.
Bauskas Dzimtsarakstu nodaļa uz pilsētas Domes ēku pārcēlusies 1994. gadā no telpām rajona Padomē un joprojām lieto 80. gados iegādātas mēbeles. Pirmais jaunais rakstāmgalds nopirkts šogad. Vienīgi datori un tajos fiksētā datu bāze desmit gadu laikā papildinājusi nodaļas darba telpas. Šis darbs uzliek noteiktus «rāmjus» – uz darbu nevar nākt džinsu biksēs vai šortos un līdzās dokumentiem nolikt smalkmaizīti.
«Savā ziņā dzimtsarakstu nodaļas darbinieces pārstāv Latvijas valsti, kas ar mūsu starpniecību kontaktējas ar iedzīvotājiem. Man šis pienākums plecus nespiež, priecājos, ka cilvēkiem esam vajadzīgas un noderīgas,» rezumēja Ilze Celmiņa.
Fakti
Dzimtsarakstu nodaļas pienākumi:
dzimšanas, miršanas, laulības reģistrācija;
baznīcās reģistrēto laulību uzskaite;
vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņa;
civilstāvokļa reģistru papildināšana, labošana, anulēšana pēc pilsoņu pieteikumiem un pēc tiesu spriedumiem;
bojāgājušo reģistru atjaunošana;
no Latvijas un ārvalstu dzimtsarakstu arhīviem atsūtīto civilstāvokļa reģistrācijas apliecību un izziņu izsniegšana;
arhīva dokumentu glabāšana un izziņu un apliecību izsniegšana no tiem.
Fakti
Bauskas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas arhīvā atrodas 180170 reģistru. No tiem
dzimšanas reģistri – 73121,
miršanas reģistru – 62612,
laulības reģistri – 33132,
laulības šķiršanas reģistru – 7418,
paternitātes noteikšanas reģistri – 2739,
adopcijas reģistri – 906,
uzvārda, vārda un tēvvārda maiņas reģistri – 242.
Bauskas nodaļā glabājas:
pilsētas un rajona civilstāvokļa reģistru arhīvs no 1906. līdz 1993. gadam,
pilsētas civilstāvokļa reģistri no 1994. gada,
atsevišķu rajona draudžu dokumenti no 1876. gada.
