Nākampavasar Bauskas pilsētas 2. vidusskolā būs pirmais izlaidums, kura audzēkņi visus trīs mācību gadus zinības apguvuši valsts valodā.
Nākampavasar Bauskas pilsētas 2. vidusskolā būs pirmais izlaidums, kura audzēkņi visus trīs mācību gadus zinības apguvuši valsts valodā.
Tas apliecinās, ka 12. klase mācījusies pēc vispārizglītojošās vidējās izglītības latviešu plūsmas programmām.
Koncepcija liek rīkoties elastīgi
Izglītības likuma Pārejas noteikumos rakstīts, ka, sākot no 2004. gada 1. septembra, valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu 10. klasēs mācībām jānotiek vienīgi valsts valodā. «Kad šī koncepcija kļuva zināma, pedagogiem un vecākiem tapa skaidrs, ka vajadzīgs pārejas posms,» savus apsvērumus izklāsta skolas direktore Vera Grigorjeva. «1999. gada 9. klašu absolventu vecāki lūdza skolas padomi rast iespēju vidusskolā mācīties gan krievu, gan latviešu valodā. Vairākums saviem bērniem izvēlējās izglītību valsts valodā. Turpretī 2000. gada izlaiduma vecāku vairākums priekšroku deva krievu mācībvalodai.»
Gan direktore, gan viņas vietniece mācību un audzināšanas darbā Aija Slavīte ir apmierinātas ar 11. klases skolēnu panākumiem: pieci mācību gadu beiguši ar labām un teicamām sekmēm, vairāki audzēkņi ieguvuši godalgotas vietas rajona olimpiādēs – fizikā, matemātikā, politikas zinātnēs.
«Gaidāmajā skolas akreditācijas laikā 2002. gada martā esam pārliecināti, ka 12. klases skolēni pierādīs – šīs klases latviešu plūsmas atestāti ir konkurētspējīgi, juridiski stabili. Ar pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā, negaidot 2004. gadu, palīdzam bērniem sagatavoties studijām augstskolā. Dodam iespējas mācīties dzimtajā vai valsts valodā, un rezultāti rāda, ka abās plūsmās tiek iegūta laba izglītība,» tā V. Grigorjeva.
Viņa īpašu nozīmi piešķir skolotāju augstai saskarsmes kultūrai un metodiskai sagatavotībai darbam divplūsmu skolā.
Jāmācās visa mūža garumā
Uzsākot latviešu plūsmas darbu 1995. gadā, Bauskas pilsētas 2. vidusskolu vēlējušies apmeklēt pārsvarā bērni no jauktām ģimenēm. Tagad šā- du vēlmi arvien biežāk izrādot audzēkņi no latviešu ģimenēm. 2000./2001. mācību gadā jau 43 procenti skolēnu ir no latviešu ģimenēm.
«Mēs nedalām bērnus pēc tautības, galvenais – viņu griba mācīties. Tāpēc esam pateicīgi vecākiem, kuri bērniem izvēlējušies mūsu skolu. Savukārt mums jādod viņiem zināšanas un prasme iekļauties sabiedrībā, radot optimālus apstākļus integrācijai, nevis asimilācijai, un to spēj nodrošināt skolas vide,» situāciju raksturo direktore. Viņa uzskata, ka divplūsmu skolā pedagogiem jābūt ne tikai profesionāliem, bet arī sirdsgudriem un taktiskiem, jo bērni ir ļoti jūtīgi, īpaši tajā, kas skar viņu nacionālo identitāti. Vecāki, skolēni, skolotāji un administrācijas pārstāvji ar Pasaules Bankas atbalstu mācās «Skolas pašnovērtējuma» projekta ietvaros. «Mūs māca, ka skolēnam jādod cerību izglītība,» saka V. Grigorjeva. Šo vēlējumu viņa liek sava un kolēģu darba pamatā. Skolas padome ieteikusi pedagogiem 2001./2002. mācību gadā paaugstināt profesionalitāti uz skolas bāzes organizētajā Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes pedagoģijas maģistrantūrā. Pieteikušies ap divdesmit skolotāju.
Komplektēšanas rūpes
Jau saņemti reflektantu iesniegumi diviem desmito klašu komplektiem latviešu un krievu plūsmā. 19. jūnija sēdē skolas padome nolēmusi piedāvāt vispārizglītojošo vidējās izglītības programmu (krievu mācībvaloda) ar padziļinātu komerczinību, matemātikas, informātikas, latviešu valodas apmācību, kā arī tādu pašu programmu (latviešu mācībvaloda) ar padziļinātu komerczinību, matemātikas, informātikas, krievu valodas apmācību. Radīta iespēja veidot vispārizglītojošās vidējās izglītības programmas klases (abās plūsmās) ar profesionālu ievirzi. Atvēršana ir atkarīga no pieprasījuma. Tiek dota iespē- ja vidusskolā mācīties arī reflektantiem, kuru beigšanas apliecībās par pamata izglītī- bu ne vairāk kā trijos mācību priekšmetos vērtējums ir zemāks par četrām ballēm.
Kā sociālie un sabiedriskie procesi ietekmē vecāku izvēli, rāda 1. klašu komplektēšana. Pirms septiņiem gadiem latviešu plūsmas klase skolā atvērta ar deviņiem skolēniem. Šogad pieteikušies 60 bērnu, kas beiguši divas sagatavošanas klases. Turpretī krievu plūsmā 1. klasē pieteikušies tikai pieci bērni. V. Grigorjeva aicina it īpaši tos vecākus, kuru bērni nav sagatavoti mācībām latviešu valodā, mācīties 1. klasē dzimtajā valodā, jo pamatizglītību tajā nodrošina Izglītības likums. Skola garantē mācības dzimtajā valodā, kamēr būs pieprasījums.
«No ieteiktajām mazākumtautību skolu programmām esam izvēlējušies ceturto. Tas ir, valsts pamatskolā cittautiešiem ir iespēja mācīties dzimtajā valodā, pakāpeniski palielinot mācību priekšmetu skaitu valsts valodā. Uzskatu, ka bērnam vispirms jānostiprina dzimtās valodas pamati, tad arī otru valodu būs vieglāk iemācīties. Mācību process ir divvalodu jeb bilingvāls. Skola joprojām ir krievu kultūras centrs Bauskas rajonā,» tāds ir direktores skatījums.
«Latviešu plūsmas 1. – 7. klases skolā strādā pēc valstī apstiprinātām latviešu skolas mācību programmām un piedalās visās olimpiādēs un pārbaudes darbos,» precizē A. Slavīte.
V. Grigorjeva uzsver, ka šajā skolā mūžizglītības procesi notiek visu acu priekšā – no 1. klases līdz Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolai. Tās filiāles atrašanās skolas telpās jau četrus gadus veido labu motivāciju nepārtraukti mācīties. Skola pateicas rektora J. Stabiņa vadītajai augstskolai par atbalstu informātikas kabineta pilnveidē un par pieslēgumu internetam.
Vasarā skolas vadības domas ir saistītas ne tikai ar telpu remontu, bet joprojām arī ar desmito klašu komplektēšanu.
Fakti
Līdz 5. jūlijam Bauskas pilsētas 2. vidusskolā 10. klasē jau uzņemti 42 audzēk- ņi.
Pieteikumu pieņemšana turpinās.
Vidusskola organizē reflektantiem iestājpārrunas.
Uzņemšana notiek pieteikumu kārtībā.
