Siāmas kaķenītes Capes lielākais krāšņums ir viņas gudrais un pārliecinošais zilo acu skatiens.
Siāmas kaķenītes Capes lielākais krāšņums ir viņas gudrais un pārliecinošais zilo acu skatiens.
Dodas uz satikšanos
Cape sevi uzskata par pieredzes bagātu kaķeni. Rudenī viņai būs astoņu gadu dzimšanas diena. Visu laiku par viņu rūpējas baušķeniece Kristīne Leite.
Ikdienā Capei tīk iziet kāpņu telpā. Tad viņa uzkāpj līdz bēniņiem, mazliet pasēž un pavēro kaimiņus, un ar nepacietību gaida draugu – runci. Tam Cape ir mīļākā draudzene pasaulē, kā tikai brīvs brīdis, tā viņš žigli skrien augšā pie Capes. Parasti abi ienāk istabā. Cape atļauj draugam kārtīgi pamieloties, tad abi apguļas un sapņojot kaķenīte atceras raibās dzīves dēkas.
Par pašu briesmīgāko atgadījumu viņa uzskata apmaldīšanos. «Toreiz man bija trīs gadi, un pastaigā pa Mežotnes parku kā uzticams sunītis skrēju saimniekiem aiz muguras. Mazliet apstājos un pēc brīža gribēju turpināt ceļu, bet saimnieci vairs neredzēju. Tumsa apskāva mani, es no bailēm sāku izmisīgi kaķiski brēkt. Iztēlojos, ka esmu kaķu «dzelzs lēdija» un gaidīju nākamo dienu. Nekā…
Kādu dienu uz mana brūnganā kažociņa sāka pakšķēt lietus lāses, es vairs neizturēju – ņaudēju un ņaudēju. Beidzot ņaukstēšana līdzēja, un tikai pēc piecām dienām par manu klaiņošanu kāda sieviete paziņoja saimniecei. Cik neiedomājami laimīga jutos satikšanās brīdī!» atcerējās Cape.
Ķepas nav spārni
Cape savu vislielāko pārgalvību neaizmirsīs nekad. Viņa brīvo laiku pavada uz lodžijas. Tur Cape apsēžas uz šaurās maliņas un lūkojas uz rosīgo pasauli. Agrāk viņa kā klauns kaķu cirkā, ar mazajām ķepiņām droši manevrējot, aizlavījās līdz kaimiņu dzīvoklim tikai mazliet paskatīties kādu raidījumu televīzijā.
Beidzot šī nodarbe Capei apnika. Viņa vairs nevarēja paciest, ka lepnie putnēni un mušiņas cēli lidinās un tikpat ātri pazūd zilajās tālēs. Capei šķita, ka arī viņa visus varētu pārsteigt kā lidojošais kaķis un putnus pārbaidīt. Viņa pievēra acis un lēca… Diemžēl lidojums nesasniedza sauli, bet gan puķu dobi. Pēc lidojuma Cape jutās mazliet apdullusi, viņai atlika vien dusmoties: «Ko līdz man ķepas, ja tās nevar pārvērsties par spārniem!»
Blēņas nožēlo
Cape jūtas kā valdniece, viņa vienmēr cenšas uzlēkt, cik vien augstu var, un tad vēro istabā notiekošo. Ar jauniem ciemiņiem kaķenei patīk iepazīties. Interesanti, ka vienam no saimnieku paziņām ir alerģija pret dzīvniekiem, bet Cape nezin kāpēc tieši no viņa neatiet ne mirkli. Mazi bērni gan Capei ļoti nepatīk. Reiz ciemos bija atnākusi Kristīnes māsa ar savu mazulīti. Kaķene uzlēca uz gultas, mazliet paostīja smaidīgo bēbīti, uzmeta spalvu un aizbēga.
Kaķenītei, kā jau citiem ņauduļiem, ļoti patīk izrādīties. Vakaros, kad ir pienācis laiks lielajām lustēm, viņa meklē, vai kāds uz galda nav nolicis spīdošus gredzenus vai ēdis konfekti, kam čaukstošs papīriņš. Ja Cape meklēto atrod, jautrība ilgi nerimst. Kādu nakti Cape bezdelīgai neļāva vīt ligzdu uz lodžijas un ar žiperīgu lēcienu satvēra to savās ķepās, tad sāka ar putnu draiskoties, aizmirstot, ka arī viņš grib dzīvot. Pēc lielā nedarba Cape saprata, ka ir bijusi razbainiece, un, lūdzot piedošanu saimniecei, lēnām lavījās klāt.
Kad ir pienācis laiks kādam izbraukumam, Cape saprot Kristīnes pavēli: «Nāc!» un uzlec viņai uz pleca vai rokām. Laisku sēdēšanu kokos Cape uzskata par aplamu izklaides veidu. Viņa ātri ieskrienas, uzjoņo pa koka stumbru un tikpat ātri nolec zemē.
Šķiet īpatnēji, ka Cape ciena ūdens valstību. Ja saimniece viņu ieliek upē, kaķene, mudīgi kustinot ķepas, veiksmīgi sasniedz krastu. Tādēļ Cape neprotestē, ja viņu mazgā vannā. Vienīgi ļoti labi būtu, ja kažociņš nekļūtu tik slapjš un izžūtu nedaudz ātrāk.
Ciemošanās beigās Cape vēlīgi ar zilo acu skatu pavērās uz «Bauskas Dzīves» korespondenti, un pirmais iespaids par to, ka kaķenīte Cape ir draudzīga un mīļa, apstiprinājās.
fakti
Siāmas (Taizemes) kaķi ir viena no senākajām šķirnēm pasaulē.
Jau senās Taizemes freskās attēloti Siāmas kaķi.
Latvijā tika ievesti 60. – 70. gados.
Mūsdienu Siāmas ka- ķi atšķiras no priekšte- čiem.
To apmatojums var būt dažāds – no šokolādes krāsas līdz sarkanai, zilai un citām, bet saskanīgs ar pamatkrāsu.
Kaķi ir ļoti gudri, pieķeras saimniekam, nav agresīvi, ļoti «runīgi», komunikabli kā neviens cits kaķis. Viņiem nepatīk palikt vieniem.
Izmantota «Lauku Avīzes» tematiskā «Kaķu Avīze»
