Gribu pastāstīt, kā šogad Amerikā svinēja Jāņus daži Miera korpusa brīvprātīgie, kuri atgriezušies mājās pēc darba Latvijā.
Gribu pastāstīt, kā šogad Amerikā svinēja Jāņus daži Miera korpusa brīvprātīgie, kuri atgriezušies mājās pēc darba Latvijā. Vēlos, lai visi mani kādreizējie draugi un kolēģi uzzina, ka skaistās latviešu tradīcijas dzīvo arī otrpus okeānam.
Kopā ar Kristinu, kura strādāja Barkavā, un Skotu, kurš iepazina Jūrmalu, devāmies uz mežu Merilendā, kur dzīvo mūsu paziņa Aleksandrs. Tur mēs sagaidījām Līgo vakaru un Jāņus, kā to darījām Latvijā. Cienastā – biešu salāti, ar mizu cepti kartupeļi. Bija arī ķimeņu siers, jā, mēs pat Amerikā to atradām, rupjmaize, īsts Aldara alus un Rīgas melnais balzams.
Biju lepna, ka šajos svētkos varu uzvilkt latviešu tautiskos brunčus, ko man pirms aizbraukšanas no Latvijas uzdāvināja draugi no Bauskas angļu klubiņa.
Laukā pie mājas bija liels ugunskurs un tam apkārt ļaudis, kuri dziedāja un dejoja. Tie bija šejienes latvieši, visi runāja latviski, pat mazi bērni, kuri, dzimuši Amerikā, dziedāja latviešu dziesmas.
Šeit bija arī viesi, jauni cilvēki, kuri šurp atbraukuši strādāt, veci ļaudis no citiem apgabaliem, daži diplomāti un vairāki cilvēki no Latvijas, kuriem tieši šajā laikā iznāca būt tālu prom no mājām. Amerikas latviešu automašīnas bija dekorētas ar ozolu zariem, un ap dažiem kokiem bija apsietas Lielvārdes jostas.
Mūsu vidū bija trīs Jāņi, kuriem galvā bija ozolu vainagi. Mēs fotografējāmies kopā un jutāmies kā latvieši, jo sāka mazliet līt, un tas patiešām bija kā vienmēr Jāņos Latvijā. Nakts tumsā sākās lēkšana pār ugunskuriem, dziedāšana nebeidzās. Visu šo vakaru dzīvoju atmiņās par diviem Latvijā pagājušajiem gadiem un draugiem, ar kuriem kopā pavadīts daudz jauku brīžu. Jūs visi esat manā prātā un sirdī!
Ar mīlestību – K. DENTONE
