No 6. līdz 7. jūlijam Bauskā notikušais 3. kantrimūzikas festivāls izraisījis sabiedrības plašu rezonansi.
No 6. līdz 7. jūlijam Bauskā notikušais 3. kantrimūzikas festivāls izraisījis sabiedrības plašu rezonansi. Pilsētas iedzīvotājiem par to ir pozitīvas atsauksmes. Kantrimūzikas pazinēju aprindās izskanējusi doma, ka nevar trīs gadus pēc kārtas spēlēt vienu un to pašu, ir nepieciešama dažādība. Līdz šim programmas veidotas pēc koncertsēriju principa, bet kālab nākotnē nevarētu izmantot šova elementus, piemēram, iestudēt kādu vesternu? Bijuši arī iebildumi par «dzīvās» mūzikas trūkumu nakts ballēs.
Mūziku mīl pirms vēlēšanām
Šīs lietas lai paliek speciālistu ziņā. Mūsu pilsētas un rajona iedzīvotājus vairāk interesē kas cits – vai nākamgad kantrimūzikas festivāls Bauskā notiks? Bažas ir pamatotas, jo naudas trūkuma dēļ festivāls šovasar Bauskā varēja arī nebūt.
Jaunievēlētā pilsētas Dome sarīkojumu neatbalstīja, tāpēc ka 2001. gada budžetā tam neesot paredzēti līdzekļi. Divu iepriekšējo festivālu rīkošanai 1999. un 2000. gadā pilsētas Dome sniedza atbalstu un pērn publiski solīja to darīt arī turpmāk. Pilsētas pašvaldības pirmsvēlēšanu kampaņā itin bieži tika pieminēts Bauskas kantrifestivāls un pausta ieinteresētība tā rīkošanā. Tas rada pretrunas, jo vārdi nu galīgi nesaskan ar rīcību. Varbūt Bauskā kantrimūzikas svētki nemaz nav vajadzīgi?
Nolemj neiesaistīties avantūrā
Komentēt faktu «Bauskas Dzīve» aicināja festivāla organizētājus un Domes amatpersonas. Latvijas Radio-2 dīdžeja, 3. kantrifestivāla rīkotāja Ulda Ozoliņa viedoklis:
– Pilsētas Domes bijušais priekšsēdētājs Jānis Teikmanis 2000. gadā noslēdza līgumu ar producentu grupu «Remix», kas bija iepriekšējā festivāla rīkotāja. Bija noteikts, ka, neatkarīgi no tā, kas 2001. gadā būs Bauskas kantrifestivāla organizētājs, «Remix» atdos Domei Ls 2000 šī gada festivāla atbalstīšanai. Protams, ar nosacījumu, ka 2. kantrimūzikas festivālā tiks gūta peļņa. Nauda netika atdota. Manā rīcībā ir neoficiāla informācija, ka iepriekšējā Dome, apspriežot 2001. gada budžetu, paziņojusi: «Līdzekļus 2001. gada festivālam budžetā paredzēt nevajag, jo tie jau ir.»
Ir labs teiciens: «Nabagi baznīcu neceļ.» Tas, manuprāt, tieši attiecināms uz kantrimūzikas festivāla rīkošanu Bauskā. Esmu nolēmis šādā avantūrā vairs neiesaistīties, jo Bauskai svētki, šķiet, nav vajadzīgi. Ar pilsētas tēla un publicitātes veidošanu festivāli šeit netiek saistīti. Piemēram, liepājnieki jau pirms daudziem gadiem sapratuši, ka festivāls «Liepājas dzintars» pilsētas atpazīstamībai spēj sniegt vairāk nekā simtiem bezpersonisku reklāmu. Katru gadu Liepājas Dome no pilsētas budžeta festivālam piešķir Ls 15000. Neesmu dzirdējis, ka rīkotājiem būtu jālūdzas un jāpārliecina.
Labāku vietu par Bausku kantrifestivāliem Latvijā neatrast, tāpēc man ir žēl, ka nākamgad, iespējams, svētkus nāksies rīkot citur. Esmu saņēmis nopietnu piedāvājumu, to vajadzēs apsvērt.
Neiekasē nomu un kopj parku
Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile nepiekrīt, ka pašvaldība festivālu ignorējusi: «Pēc vēlēšanām jaunā Dome sāka strādāt šī gada 23. martā, un mēs darbojamies saskaņā ar apstiprināto budžetu. Izdevumu daļā līdzekļi kantrimūzikas svētkiem nav paredzēti, brīvas naudas trūka un radās sarežģīju- mi. Pēdējā tikšanās reizē ar rīkotājiem es sacīju, ka darīsim visu iespējamo, lai festivāls notiktu.
Pilskalna estrādes saimnieks ir Tautas nams – pilsētas iestāde. To, kas paveikts teritorijas labiekārtošanā, pamanīja visi. Vai tā nav festivāla atbalstīšana? Arī nomas maksa par estrādes izmantošanu netiek iekasēta.»
Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu, kādēļ 2001. gada budžetā nebija paredzēti līdzekļi 3. kantrimūzikas festivālam, Ārija Gaile atbildēja diezgan izvairīgi: «Es atceros sēdi, kad apsprieda budžetu, jo biju arī iepriekšējās Domes deputā- te. Kad sākās domu apmaiņa par kantrifesti- vālu, saņēmām atbildi: «Nevajag!»»
Priekšsēdētāja nenosauca personas vārdu, no kuras šis apgalvojums saņemts. Viņa nevēlējās arī sniegt sīkākus komentārus, vien piebilda: «Iespējams, ka varētu būt iespējami kādi citi veidi, lai atrastu līdzekļus 3. kantrifestivāla atbalstīšanai. Taču es konsekventi izvēlos tikai oficiālos un likumīgos.»
Nākamreiz nauda būšot
Neatbildēts palika jautājums, kāpēc pašvaldības uzņēmums «Komunālie pakalpojumi» no festivāla rīkotājiem pieprasīja tik augstu tualešu nomas maksu, ka «būdiņas» nācās vest no Rīgas. Tā paša iemesla dēļ festivāla dienās tika izmantoti Ogres neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pakalpojumi. «Par šīm problēmām neviens mani nav informējis,» sacīja Ārija Gaile.
Toties viņa pauda pilsētas Domes nešaubīgu viedokli, ka Bauskai jāpaliekot par kantrifestivālu rīkošanas vietu, tāpēc līdzekļi nākamā festivāla atbalstīšanai tikšot iekļauti 2002. gada budžetā. Priekšsēdētāja skaidroja, ka budžeta projekta priekšlikumu apspriešana un analīze varētu tikt sākta oktobrī. Par kultūras norišu prioritātēm Domei nebūšot jādiskutē, jo kantrimūzikas festivāls esot gada svarīgākais sarīkojums. «Varbūt pat vajadzētu atteikties no nekvalitatīvākiem piedāvājumiem, lai visus spēkus veltī- tu kantrimūzikas svētku organizēšanai,» pieļāva Ārija Gaile.
Viņa 6. un 7. jūlijā apmeklējusi koncertus Pilskalna estrādē un ievērojusi, ka 3. kantrimūzikas festivāls bijis organizēts daudz veiksmīgāk nekā iepriekšējie. Domes priekšsēdētāja nolēmusi tuvākajā laikā aicināt uz pieņemšanu festivāla rīkotājus, lai pateiktos viņiem par darbu un rezumētu sarīkojuma norisi.
Labi paraugi iedvesmo
Domes priekšsēdētājas palīdze Māra Bite kantrimūzikas festivālus uzskata par labāko, ko vasaras kultūras sezona var sniegt. Šoreiz viņa piedzīvojusi daudz negaidītu pārsteigumu: «Pilskalna estrādē valdīja kolosāla brīvības izjūta. Tas ir rīkotāju nopelns, ka publika vienlaikus bija nepiespiesta un disciplinēta. Ļoti labi atrisināta šķita ieejas biļešu tirdzniecība, visi dienesti darbojās saskaņoti. Kad ieraudzījām akciju sabiedrības «Bauskas tirgotājs» stendus, mana draudzene teica: «Kā Eiropā.» Par to visu man ir liels prieks.» Vēl Māra Bite piebilda, ka Cēsis latviešiem asociējas ar Imantdienām, Madona – ar festivālu «Sinepes un medus», bet mūsu pilsētai noteikti jāpaliek par kantrimūzikas festivālu centru.
