Jau otro gadu nenotiks Senās mūzikas festivāls ne Bauskas puses pilīs, ne Rīgā.
Jau otro gadu nenotiks Senās mūzikas festivāls ne Bauskas puses pilīs, ne Rīgā.
Kāpēc? Par apmeklētāju intereses trūkumu festivāla rīkotāji nav varējuši sūdzēties, drīzāk par nespēju uzņemt visus dzirdēt un redzētgribētājus. Bauskas pilī entuziastu un pašaizliedzīgu strādātāju nekad nav trūcis. Arī kultūras dzīve vasarā Bauskā nebūt nav pārsātināta. Tā ir saplānota, līdzsvarota un piemērota dažādām gaumēm (pieaugušo un bērnu deju ansambļu festivāli, kantri un senās mūzikas festivāli, Kultūras mantojuma dienas un Bauskas pilsētas svētki). Bauskas rajona vadība vienu ceturto daļu Senās mūzikas festivāla Bauskas dienas izdevumu ir segusi vienmēr un arī nenotikušajiem festivāliem bija plānojusi. Pilsēta vienmēr palīdzējusi sakopt Pilskalna teritoriju. Arī Bauskas uzņēmēji festivālu atbalstījuši.
Kas vainas? Cēloņi, domāju, ir vairāki.
Tik lielam starptautiskam sarīkojumam nav stabila finansējuma. Ienākumi par koncerta apmeklējumu nesedz festivāla organizēšanas izdevumus un neļauj ne pienācīgi atalgot rīkotājus, ne uzkrāt līdzekļus nākamo festivālu veidošanai. Viss organizēšanas un gandrīz viss festivāla finansēšanas smagums balstās uz entuziasmu un brīvprātību, kas ir lielisks, tomēr nestabils pamats tik lielam pasākumam. Mūsu valsts iedzīvotāju materiālā situācija liedz pilsoņiem maksāt par koncertu un citu pasākumu tā sarīkošanai adekvātu maksu un liek organizatoriem biļešu cenas noteikt atbilstošas iedzīvotāju maksātspējai. Šogad šīm «hroniskajām» kaitēm pievienojusies lielā Rīgas jubileja, kas piesaistījusi vai visu mecenātu naudu. Rīgas Senās mūzikas centra cilvēki arī ir nedaudz noplakuši un vairāk pievērsušies privātā biznesa un karjeras lietām.
Tomēr festivāls tika plānots, mākslinieki aicināti un programma izstrādāta pa stundām. Bauskas diena bija iecerēta īpaši skaista – ar Polijas karaļu galma mūziku, Krievijas un Zviedrijas mākslinieku kopkoncertu un seno lietuviešu draugu deju ansambļa «Banchetto Musicale» koncertizrādi noslēgumā. Festivālam rūpīgi gatavojās Bauskas mūzikas skolas koris. Koncertu gaidīja arī Bauskas Svētā Gara baznīca. Līdz pašam pēdējam brīdim strādāja radošā brigāde Bauskas pilī.
Neraugoties uz Borisa Avrameca pūlēm un autoritāti, šo otrdien cerētie sponsori Rīgā finansējumu tomēr atteica.
Ja reiz situācija ir tik sarežģīta, kādēļ jārīko tik dārgs pasākums?
Ar kultūru un izglītību tāpat kā ar naudu. Ja to negroza un nelieto, tā nenes nekādu labumu. Tā satrūd, sadēd un zūd. Latvijas un arī Bauskas iedzīvotāji ir gana izglītoti un kulturāli, lai mums vismaz reizēm būtu vajadzība pēc tiešām labām izrādēm, koncertiem un grāmatām. Ja gadiem atliksim vai piezemēsim kulturālās dzīves vajadzības, mēs izaudzināsim paaudzi, kurai šādas nepieciešamības nebūs vispār.
Bauskas pils ir mūsu pilsētas un rajona simbols. Festivāli, izrādes, izstādes to piepilda ar saturu un piešķir tās atjaunošanai jēgu, pilsētai – attīstības perspektīvu, bet tās iedzīvotājiem – pašapziņu un sparu.
Ko turpmāk darīt ar festivālu? Par to runāsim šīs nedēļas nogalē. Sarunā piedalīsies Bauskas rajona Padomes, Senās mūzikas centra un Bauskas pils pārstāvji. Paredzēta arī saruna ar laikraksta «Bauskas Dzīve» korespondentiem.
