Senās mūzikas festivāls Latvijā bija paredzēts no 17. līdz 23. jūlijam, tradicionālā Bauskas diena – 21. jūlijā, kas tagad izpaliks.
Senās mūzikas festivāls Latvijā bija paredzēts no 17. līdz 23. jūlijam, tradicionālā Bauskas diena – 21. jūlijā, kas tagad izpaliks.
Vizītē pie Bauskas rajona Padomes priekšsēdētāja Aivara Okmaņa 12. jūlijā bija ieradies Rīgas Senās mūzikas centra direktors Boriss Avramecs, lai informētu par Senās mūzikas festivāla atcelšanas iemesliem. Detalizētu situācijas izklāstu viņš sniedza arī «Bauskas Dzīvei».
Fonds neatbalsta sarīkojumus
Festivāls nenotiks finansējuma trūkuma dēļ, uzsvēra Boriss Avramecs. Ar laikraksta starpniecību viņš atvainojas visiem Bauskas rajona iedzīvotājiem, kuriem liegti solītie svētki.
Pilnai programmai ar koncertiem Rīgā, Bauskā, Rundālē un vairākās Latvijas pilsētās būtu nepieciešams Ls 90000. «Summa šķita gluži nereāla, tādēļ programmu saīsinājām,» stāsta Senās mūzikas centra direktors un festivāla organizētājs. «Tomēr vispieticīgākajam variantam vajadzētu Ls 15000.
Sorosa fonds-Latvija, kas bija pirmo senās mūzikas festivālu atbalstītājs, šoreiz konkursam iesniegto projektu noraidīja. Tam ir vairāki iemesli. Baltijas valstīm fonda finansējums samazināts vispār. Pašlaik tiek atbalstīti izglītības un kultūras politikas nozares projekti, nevis sarīkojumu organizēšana.»
Naudu piešķir konkrētiem izdevumiem
Kultūrkapitāla fonda konkursiem Senās mūzikas centrs iesniedza divus projektus. Pirmais bez paskaidrojumiem tika noraidīts, bet otrs – akceptēts, piešķirot finansējumu Ls1920 konkrētai pozīcijai – Latvijas senās mūzikas grupu un solistu honorāru daļai.
Rīgas Domes Kultūras pārvaldes projektu konkursā Senās mūzikas festivāla rīkotāji arī guva atbalstu Ls 1500 apmērā ar norādi – naudu izmantot telpu īrei Rīgā paredzētajiem koncertiem.
Bauskas rajona Padomes budžetā 2001. gada Senās mūzikas festivālam bija paredzēts Ls 1200, kas izmantojami Bauskas pils sagatavošanai svētku norisei. Šīs summas nepietiktu dalībnieku ceļa izdevumu, naktsmītņu, ēdināšanas un reklāmas izdevumu segšanai.
Visi Kultūras ministrijas līdzekļi šogad iztērēti, organizējot Rīgas jubilejas svinības, tāpēc cerēt uz finansiālu palīdzību būtu veltīgi.
Šogad festivālā vēlējies piedalīties daudz grupu no ārvalstīm, to vidū arī Sanktpēterburgas un Novosibirskas mūziķi, skaidroja Boriss Avramecs. Latvijas Republikas Kultūras ministrijai noslēgts sadarbības līgums ar Krievijas Kultūras ministriju, tādēļ mēģināts finansējumu meklēt arī šajā valstī. Senās mūzikas centrs nosūtījis vēstuli Krievijas kultūras ministram, taču saņēmis atteikumu. Nesekmīgi izrādījušies arī centieni piesaistīt festivāla ģenerālsponsoru. «Paliku viens pats un bez naudas. Nevarēju pieņemt darbā nevienu palīgu, jo nebija reāla finansējuma,» rezumēja Boriss Avramecs.
Konstruktīvs dialogs rajona Padomē
Tomēr situāciju viņš neuzskata par bezcerīgu: «Kultūras ministrijas speciālisti sagatavojuši dokumentu iesniegšanai Ministru kabinetā. Tajā pamatota prasība nodrošināt nelielu, taču stabilu ikgadēju valsts finansējumu nozīmīgākajiem kultūras sarīkojumiem Latvijā. Par tādiem var uzskatīt Senās mūzikas festivālu, kinoforumu «Arsenāls», Rīgas baleta festivālu un citus sarīkojumus.
Boriss Avramecs atzīst, ka optimismu viesušas pārrunas ar Bauskas rajona Padomes priekšsēdētāju Aivaru Okmani un izpilddirektori Dagniju Ludriku. Amatpersonas izturējušās saprotoši, solījušas atbalstīt nākamo festivālu un izteikušas turpmākas sadarbības priekšlikumus.
Nākamā tikšanās norunāta šī gada novembrī, kad Senās mūzikas centra direktors ieradīsies Bauskā, lai kopīgi ar rajona Padomes un pilsētas Domes vadību apspriestu 2002. gada Senās mūzikas festivāla organizēšanas aspektus. Rajona Padomes amatpersonas piekritušas iesaistīties problēmu risināšanā un strādāt festivāla sagatavošanas darba grupā.
