Bargs laiks. Latvijas Radio: «Pērkons mūs par kaut ko brīdina. Vai mēs protam saklausīt?» Daba var būt dusmīgāka par cilvēku. Un arī saudzīgāka. Ja tā nebūtu, zibens pasauli saplosītu gabalos.
Bargs laiks. Latvijas Radio: «Pērkons mūs par kaut ko brīdina. Vai mēs protam saklausīt?» Daba var būt dusmīgāka par cilvēku. Un arī saudzīgāka. Ja tā nebūtu, zibens pasauli saplosītu gabalos.
Lasītāji pamatoti dusmojās, ka daļai «Bauskas Dzīves» numuru šonedēļ nebija TV un radio programmu pielikuma. Neviens nerājas, ka tajās pašās programmās vairāku populāru raidījumu vietā jāiztiek ar atkārtojumiem. Varbūt kādam kļūst vēsāk, ja lipīgajā tveicē Latvijas TV piedāvā «Mini mani» gadu mijas ierakstu. Kas notiktu, ja, piemēram, «Bauskas Dzīve» darbinieku atvaļinājuma laikā izdotu tikai interesantāko ziemas numuru kopijas?
Kārlis Ulmanis vai Pēteris I? Ja Rīga kļūs vēl sarkanāka, atgriezīsies ne tikai Pēteris I vien. Pēc A. Drīzuļa un citu «vēsturnieku» grāmatām mācījušies K. Ulmani uzskata par diktatoru, tie, kuri atceras viņu vaigā redzējuši, – par goda vīru, kas nav ne nicināms, ne arī debesīs ceļams, blakus J. Čakstem, G. Zemgalam un A. Kviesim stādāms – arī pieminekļa veidā.
Igauņi nolēmuši celt vērienīgu Okupācijas muzeju Tallinas centrā. Mūsējo grasās izstumt no Vecrīgas. Senāk nederīgos sūtīja pie «baltajiem lāčiem», mūslaikā – uz Torņakalnu.
Igaunija 20. augustu, valsts Neatkarības atjaunošanas dienu, iezīmējusi kalendārā un noteikusi, ka izliekams valsts zilimelnbaltais karogs. Latvijā 21. augusts, ko Anna Žīgure nosaukusi par visnozīmīgāko dienu, vēsturē nogremdēts. Tieši 21. augustā pirms desmit gadiem Latvijas Augstākās Padomes deputāti vieni, aci pret aci ar krievu bruņumašīnām Jēkaba ielā, bez tautas dalības balsu līdzskaitīšanā nobalsoja par dokumentu ar juridisku spēku – Latvija ir neatkarīga valsts un trīsarpus mēnešu ilgušais «pārejas periods» ir beidzies. Varu maldīties, taču man šķiet, ka 21. augusta notikumus parlamentā kādam ir nepatīkami atcerēties.
Mūsu politiķi pašlaik aizņemti ar privatizācijas, klaju slepkavību atklāšanas jautājumiem un Eiropas Savienības komisāriem. Aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem ir dalītas jūtas pret šiem sūtņiem. Dažiem viņi asociējas ar Maskavas komisāru reisiem uz Baltijas republikām, PSRS sabrukumam tuvojoties, citi ar tiem saista lielas cerības.
Eksbaņķiera Laventa tiesas procesā par noteicēju kļuvis pats apsūdzētais stingrā ārstu uzraudzībā. Valdībai konfidenciāli nācās lemt: meklēt izlīgumu vai ļauties notikumu pavērsienam – Eiropas cilvēktiesību tiesai. Rīga nekad nebūs uzcelta, un Lavents nekad nebūs vesels.
Nekad neuzceļamajā Rīgā trešdien ar ievadkoncertiem Dzegužkalnā un citviet sākās ārkārtas Dziesmu un deju svētki, kas ilgs līdz 29. jūlijam. Sākumu aptumšoja galvaspilsētas koru un virsdiriģentu konflikts. Tā pamatā, manuprāt, ir jaunās koristu paaudzes «neiestrādāta» pietāte pret kora mākslas autoritātēm, kas vēl saglabājusies laukos. Galvaspilsēta kļuvusi iedomīga.
Nedēļas citāts, kaut kur izlasīts, par to pašu: «Aug gars, aug arī vientulība.»
