Lauras Stankuses pašsacerētā mīkla ir šāda: «Apaļš kā kamols, stāv uz kociņa». Atminējums – tie ir kanārijputniņi: dzeltenā Krakse un oranžīgais Kriksis.
Lauras Stankuses pašsacerētā mīkla ir šāda: «Apaļš kā kamols, stāv uz kociņa».
Atminējums – tie ir kanārijputniņi: dzeltenā Krakse un oranžīgais Kriksis. Putniņi guļot ievelk kājiņas, galviņu paslēpj spalvās un kļūst par mīkstiem kamoliņiem.
Mīlestība no pirmā skatiena
Putniņš Kriksis piecus gadus ilgajā dzīvītē ir izjutis dažādas emocijas. «Kādai pārdevējai Rīgā šķita, ka var mani ielaist būrītī pie raibiem un skaļiem papagaiļiem un tad gaidīt pircējus. No netaktiskās papagaiļu ķērkšanas mani maigie nerviņi gandrīz kļuva slimi. Manas sajūtas toreiz saprata tikai Aiva un meitas Laura un Agnese,» ar nepatiku atceras Kriksis.
Ielaižoties jaunajā būrītī, Kriksim tikai īsu mirkli bija priecīgs prāts, jo viens pats lielajā drāšu mītnē putns jutās vientuļš. Jau tajā pašā dienā jauno namu apdzīvot palīdzēja su- gas biedre – jauka sieviešu kār- tas kanārijputnenīte. Sirsniņās iezagās draudzība, tās lēnām atmaiga. Jā… tā nu gan bija īsta mīlestība… Būtu kanārijputniņiem sava Valentīndiena, varētu atklāt koncertu, jo mīlas dziesmas skanēja cita pēc citas.
Pazūd draudzene
Laimīgā putnēnu kopdzīve vienā dienā ātri beidzās… Kriksis ieraudzīja atvērtu logu, pasvilpa draudzenei, un abi aizlidoja plašajās tālēs.
Kad spēki bija izsīkuši, Kriksis atcerējās mājupceļu un žigli ielidoja atpakaļ atvērtajā būrītī. Viņš paskatījās apkārt, bet putnenes nekur nebija. Kriksis jutās ļoti vainīgs, ka, lielā sajūsmā vicinot spārnus, pazaudējis draudzeni. Viņš vēl nedēļām ilgi svilpojot sauca putneni un cerēja sagaidīt, bet – veltīgi. Labākais bēdu remdētājs bija spogulis. Kriksis stundām ilgi sevi tajā vēroja un jutās, it kā būtu divatā.
Moto – justies labi
Kādu laiku Kriksis dzīvoja viens, līdz šogad viņa būrītī ielidoja jauna putnene – Krakse. Viņu Kriksis nespēja tik ļoti iemīlēt kā iepriekšējo sievu, tomēr nosprieda, ka dzīve vienatnē nav nemaz tik salda, tāpēc jāsamierinās ar otru dzīvesbiedri, kurai piemīt trūkumi.
Krakse nav tik padevīga, tādēļ kopdzīvē gadās domstarpības. Piemēram, Kriksis pie ēdamā trauciņa vienmēr steidzas pirmais, jo viņa moto ir: vienmēr esi pirmais, tad tu jutīsies labi! Bet, ja pirmā ir Krakse, viņa saņem vīra knābienu.
Abiem putnēniem garšo speciālā kanārijputniņu barība un pārtika, kas ir zaļā krāsā, – arbūzu mizas, pieneņu lapas, gurķi. Reiz abi ieraudzīja sarkanu zemeni un pat nenogaršoja.
Putnu atrod starp avīzēm
Jau kopš pavasara putnu būrītis stāv saulainajā, stiklotajā lodžijā, kur abi var lidināties. Tēviņš uzlaižas uz zaļajiem augiem un ar svilpienu sauc mātīti, viņa uzreiz atlido. Reiz Krakse istabā paslēpās avīžu statnī, bet Kriksis satraucies viņu meklēja un atradis no priekiem atkal varēja dziedāt.
Krakse maigi čirkst, bet Kriksis parasti trallina. Līdzko Kriksis izdzird cilvēka vai zīlīšu radītu, svilpienam līdzīgu skaņu, viņš uzreiz steidz atbildēt.
Vakaros pēc lidināšanās abi iekārtojas blakus un aizmieg. No rītiem viņiem ir savs rituāls. Tīrajā ūdentiņā katrs putnēns brīdi plunčājas, jo tikai pēc rīta vannas kanārijputniņu diena top moža un skanīga.
fakti
n Kanārijputniņi atšķiras cits no cita gan ar ķermeņa lielumu, auguma formu, gan ar krāsu.
n Tos var pazīt arī pēc dziesmas izpildījuma veida un kvalitātes.
n Teicami pielāgojušies dzīvei sprostā.
n Eiropā pirmos kanārijputniņus ieveda spāņu un portugāļu jūrnieki 15. gs.
n Putni jāsargā no caurvēja, mitruma, dūmiem, straujām temperatūras maiņām.
n Labos apstākļos nebrīvē tie var nodzīvot nedaudz mazāk par 15 gadiem.
No «Ģimenes enciklopēdijas»
