Bauskas Svētā Gara luterāņu baznīcā darbu beigusi restaurētāju nometne.
Bauskas Svētā Gara luterāņu baznīcā darbu beigusi restaurētāju nometne.
Gandrīz nedēļu šeit strādāja Rundāles pils muzeja vadošie speciālisti. Bija ieradušies arī restaurētāji no Rīgas un Latvijas Restaurētāju biedrības priekšsēdētāja Dace Čoldere, stāsta Bauskas rajona valsts kultūras pieminekļu galvenā inspektore Mārīte Putniņa.
Luterāņu baznīcā – arhitektūras un mākslas piemineklī – restaurētāju nometne organizēta jau trešo reizi. Tā ir speciālistu brīvprātīga iniciatīva kultūras vērtību saglabāšanā. Mārīte Putniņa teic, ka 1999. gada vasarā tika veikta koka solu ārējo durvju tīrīšana un retušēšana. Pērn restaurētāji atjaunoja altārgleznas bojātos fragmentus, attīrīja un konservēja altāra koka detaļas un ērģeļu prospektu. No pagājušā gada turpinājās altāra prospekta kokgriezumu zudušo fragmentu atjaunošana. Rekonstruētie fragmenti nesen novietoti paredzētajās vietās un atkal rotā ērģeles.
Šoreiz nometnes dalībnieki turpināja baznīcas solu tīrīšanu. Darbus vadīja Rundāles pils muzeja speciāliste Ieva Lancmane. Senie interjera priekšmeti vispirms tika rūpīgi nomazgāti. Pēc tam solu koka virsmas restaurētāji apstrādā- ja ar speciāliem šķīdumiem. Procesā piedalījās arī luterāņu draudzes locekļi.
«Bauskas Dzīve» sarunājās ar Veltu Upīti, kura 13. jūlijā visu dienu mazgāja solus: «Paldies Dievam, ka mūsu rajonā ir tādi cilvēki kā Rundāles pils muzeja darbinieki! Dievnama interjers lēnām pārvēršas. Mēs paši sev par lielu pārsteigumu atklājam, kādas izcilas mākslas vērtības koncentrētas baznīcā. Nometnes laikā katru dienu tika organizētas draudzes locekļu dežūras. Mēs ar prieku iesaistījāmies palīgdarbos.»
Mārīte Putniņa vēstīja, ka Latvijas Kultūrkapitāla fonds piešķīris finansējumu Ls 1400 apmērā Svētā Gara baznīcas ārējā apmetuma izpētei. To veic čehu restaurētājs Milošs Gavenda, kura vadītā firma atjaunojusi sgrafito Bauskas pils ziemeļaustrumu tornī.
Šogad baznīcas fasādē un tornī tika atrasti sgrafito apmetuma fragmenti, kas datējami ar 16. gadsimta beigām. Speciāliste to uzskata par nozīmīgu atklājumu Latvijas arhitektūras un mākslas vēsturē. Tiek izvirzīta hipotēze, ka ārsienu sgrafito luterāņu baznīcā un Bauskas pilī veidots vienā laikā.
