Negaiss un vētra radījuši katastrofālus postījumus zemniekiem.
Negaiss un vētra radījuši katastrofālus postījumus zemniekiem.
Tā «Bauskas Dzīvi» informēja Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra (LLKIAC) Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Eleonora Maisaka. Viņa vēstīja, ka LLKIAC kompetencē neietilpst postījumu apsekošana un zaudējumu aprēķināšana, taču ļoti daudz zemnieku vēršas tieši šajā dienestā.
Lielākie postījumi rajonā, pēc E. Maisakas teiktā, ir Iecavas, Vecumnieku, Stelpes, Vecsaules un Dāviņu pagastā.
Visām pašvaldībām būtu jāveido komisijas, kuras apseko un novērtē dabas stihijas radītos zaudējumus, uzskata E. Maisaka.
Stādījumi ir iznīcināti
Dāviņu pagastā 19. jūlijā tika apsekotas lielākās zemnieku saimniecības un apkopota informācija par zaudējumiem. Dažam zemniekam ir nopostīts 50 līdz pat 70 procentu platības. Visvairāk cietušas cukurbie- tes, siltumnīcu gurķi un graudaugi. Situācija ir drausmīga, vēstīja Dāviņu pagasta padomes priekšsēdētāja Līvija Šarķe. Viņa informēja, ka vairums plēvju būdu ir noplēsts un rudzi – kā norullēti.
Arī Vecsaules pagastā veikta lauku apsekošana. Situācija ir satraucoša. Īpaši cietušas Ginta Liepiņa un Edgara Latūna saimniecības. Pagastā lielākie postījumi nodarīti kviešiem, ziemas rapsim, bietēm. Mazāk cietuši mieži, informēja Vecsaules pagasta lauksaimniecības konsultants Viktors Pudāns. Viņš teica, ka krusas graudi bijuši pat tik lieli kā vistas ola. Jautāts par sējumu un stādījumu apdrošināšanu, V. Pudāns vēstīja, ka pagastā to veicis Juris Grīns.
«Man radušies zaudējumi par aptuveni 6000 latiem, tā ir tikai ieguldītā nauda, nerunājot par peļņu. Cietuši aptuveni desmit hektāru,» teica «Upeskalnu» saimnieks Gints Liepiņš Vecsaulē. Viņš nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu. No 3,5 hektāriem burkānu ir nopostīti trīs hektāri, pagalam ir trīs hektāri sīpolu, aptuveni seši hektāri kartupeļu. Taču viņš vēl ir neziņā, kas notiks pēc tam, kad kartupeļiem sāksies lakstu puve, jo tie atrodas ūdenī. Krusas graudi kāpostus kā ar šķērēm sagraizījuši. G. Liepiņš raizējās, ka viņam ir kredītsaistības. Liels atspaids būtu, ja banka pazeminātu kredītprocentus.
Bankas «nākšot pretī»
«Mēs iespēju robežās varam skatīt jautājumu par atbalsta sniegšanu tiem zemniekiem, kuriem radušies zaudējumi šīs dabas katastrofas dēļ. Taču pagaidām vēl neko konkrēti nevaram solīt, jo bankā nav oficiālas informācijas par zaudējumu apjomu,» informēja Latvijas Hipotēku bankas Bauskas nodaļas vadītājas vietniece Mārīte Blumberga. Viņa uzsvēra, ka banka ir ieinteresēta, lai zemniekiem nerastos liekas grūtības. Šajā gadījumā runa varētu būt nevis par kredīta procentu samazināšanu, bet par atmaksas termiņu pagarināšanu.
