30. jūnijā Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētājai Ārijai Gailei apritēja 100 dienu šajā amatā.
30. jūnijā Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētājai Ārijai Gailei apritēja 100 dienu šajā amatā.
Ar kādām grūtībām esat saskārusies?
– Tas, kas tagad šķiet grūtības, pēc kāda laika, atklājas, ir itin viegli pārvaramas lietas. Runājot par grūtībām, parasti ir jānovelk robeža. Grūtāk bija tad, kad tikko sāku šo darbu. Arī vēlēšanu un pēcvēlēšanu laiks bija sarežģīts. Tagad rit intensīvi remontdarbi pilsētā – Bauska ir kā celtniecības laukums.
Arī dokumentu sakārtošana bija sarežģīta – tas ir milzīgs darbs, kas prasa gan laiku, gan pacietību. Pāreju no iepriekšējās Domes uz šo nevar raksturot kā īstu pēctecību, bija tikai nodošanas – pieņemšanas procedūra bez jebkādiem komentāriem. Taču, lai arī kādas grūtības ir bijušas vai būs, strādāju ar apziņu, ka no manis atkarīgi visi pārējie.
Kā izdevies grūtības atrisināt?
– Tika veidots administratīvais bloks un notika amatu pienākumu sadale. Iedzīvotāji un pašvaldību uzņēmumu vadītāji ir bijuši atsaucīgi, snieguši atbalstu.
Lietas pamazām tiek sakārtotas un virzītas uz priekšu, taču par kvalitāti varēsim spriest pēc laika. Sāktais tiek turpināts. Taču budžets, ar kuru strādā šī Dome, bija jau pieņemts. Un tas ir tāds, kāds ir. Mana vēlme ir realizēt lielāku atbalstu tam, kas tiek saprasts ar vārdu «labklājība». Taču līdzekļi mums ļauj rīkoties tikai ar to, kas ir.
Domājot un rīkojoties, piemēram, stadions ir atdzīvojies. Jebkurā brīdī visam var būt noliedzēji. Es to pieņemu, analizēju, kas ir izdevies, kas nav. Domes iestāde, Tautas nams, aktīvi darbojas Pilskalna estrādes dzīves veidošanā. Jādomā, kā atvest cilvēkus, kuri paši nevar ierasties estrādē uz kādu pasākumu.
Deputātiem bija iespēja tikties ar uzņēmēju klubu «Bauska – ’97». Tiek risināta nelegālo autopārvadātāju problēma.
Pēdējā laikā uzplaiksnījušas kaislības ap Bauskas viesnīcu.
– Viesnīcai jākalpo pilsētas labā. Tai sevi ir jāattaisno kā veselam kompleksam. Mērķis – viesnīcai jāsekmē tūrisma attīstība, tajā jābūt labai ēdināšanai, stāvlaukumam, apkalpošanai. Viesnīca nav privatizējama, pašlaik ir jāizzina situācija.
Kā sastrādājusies jaunā komanda un jūs ar to? Vai attaisnojusies izpilddirektora, vietnieka un palīga amatu izveide?
– Domāju, ka pietiekami labi. Ir atsevišķas nianses. Es varu sastrādāties ar jebkuru, bet apzinos, ka šis ir vēlēts amats. Paturu prātā, ka kāds domā arī citādāk. Lai būtu veiksmīga sadarbība, viedokli nevajag noklusēt, vajag pateikt un pamatot.
Jaunu amatu izveide ir attaisnojusies. Visos jautājumos uzreiz nespēju orientēties, konsultējos ar speciālistiem, ar tuvākajiem kolēģiem. Vispozitīvāk vērtēju ideju par izpilddirektora amata izveidi. Vadītājs nepieder nevienai partijai, un šajā darbā tas ir svarīgi. Vienmēr esmu informēta par pilsētā notiekošo.
Mana palīdze Māra Bite labi pārzina pašvaldību lietas. Vairākiem kolēģiem saskarsme ar pašvaldību līdz šim nav bijusi tik dziļa. Ja viņiem ir vēlme izzināt, tad viņiem ir iespēja strādāt. Viņiem palīdz iejusties un izprast pašvaldības darbu.
Arī pārējie kolēģi pēc iespējas vairāk noliek partiju lietas pie malas un strādājam kopā. Šis darbs ir kā koks ar diviem galiem – es gribu un es varu. Ja nāk par deputātu, par šo lietu ir jāpadomā.
Kā izjūtat apkārtējo atbalstu?
– Izjūtu ļoti un esmu pateicīga par to. Domāju, kā to kompensēt, atdarīt. Atbalstu izsaka visas paaudzes, vajag iet uz priekšu. Lai iedzīvinātu pilsētu, jāpieņem labākais. Patiesībā, dzīve pilsētā jau notiek, taču katram tajā ir jāpiedalās, jādod sava artava.
Cilvēki uz ielas, citās sabiedriskās vietās kaut ko pasaka. Negatīvas lietas atklāti nepauž, bet, reāli domājot, ir jāstrādā.
Jūsu prioritātes, sākot šo darbu, bija baušķenieku informēšana, Domes darbības publiskošana, atklātība. Kā izdevies to nokārtot?
– Šķiet, ka visi cilvēki to vēl nezina, – viņiem ir iespēja iepazīties ar Domes sēžu materiāliem. Tie tiek izvietoti Domē, pirmajā stāvā. Bet vai tas ir vajadzīgs? Esmu pateicīga, ka daļa iedzīvotāju nāk un lasa šos dokumentus. Īpaša aktivitāte bija vērojama, sākot ielu remontdarbus.
Atzīstu, ka ir lietas, kuras nav vēl līdz galam nokārtotas. Pozitīvi vērtēju deputātu pieņemšanas, katram tās ir noteiktā laikā. Esam tikušies arī ar uzņēmējiem.
Vai vajag Domes oficiālo laikrakstu «Bauskas Vēstis»? Iedzīvotāji izteicās, ka tas ir nepieciešams. Avīze tiek saglabāta. Taču jāņem vērā, ka tas nedrīkst būt Domes pašreklāmas izdevums, avīzei jābūt informatīvai.
Kādi jautājumi satrauc baušķeniekus?
– Pieņemšanās galvenā sāpe ir komunālie maksājumi un dzīvokļu problēma. Bija arī neskaidrības ar SIA «Bauskas nami». Daudzi iedzīvotāji nebija apmierināti ar uzņēmuma vadību.
(Pēc kāda laika Ārija Gaile atgriežas kabinetā ar dokumentu kaudzi – A. K.)
Šis ir 1995. gadā izstrādāts konsultāciju projekts Bauskas pilsētai. To veikusi Latvijas Pašvaldību savienība un Dānijas Nacionālā vietējo pašvaldību asociācija. Līdz šim šis pētījums tika turēts skapī. Pašlaik Domes darbinieki ar to iepazīstas. Konsultāciju projektā jau tajā laikā bija izstrādāti Domes darbības uzlabošanas priekšlikumi. Esmu atradusi arī neredzētas grāmatas, dokumentus, ar kuriem iepazīstos, tie noder Domes darbā.
Sākumā personīgi saskāros ar to, ka agrāk Domes durvis nebija atvērtas iedzīvotājiem. Pat līdzekļu nevajadzēja, lai durvis tiktu atdarītas. Tas vairāk bija cilvēcības jautājums. Tagad iedzīvotāji nāk uz pieņemšanām. Man ir ieviesta pieņemšanu uzskaite. No 2. aprīļa tikai pirmdienās pie manis ir bijuši vairāk nekā 100 cilvēku. Viņi nāk ne tikai ar prasībām, kritiku, bet arī ar ieteikumiem.
Jūsu domas par Administratīvi teritoriālo reformu?
– Rudenī un ziemā mēs šo jautājumu izzināsim. Šajā darbā jāiesaista valdības pārstāvji, jāizsver visi plusi un mīnusi. Jābūt argumentētam Domes lēmumam. Patiesībā Bauska iekļaujas tajos parametros, ka mēs varam palikt tā, kā esam.
Taču jautājuma izlemšanā nevajag gaidīt pēdējo brīdi.
Cik jums ir brīvā laika un kā to pavadāt?
– Darbā esmu ap septiņiem no rīta. Vakarā ap septiņiem dodos mājup. Orientējos pilsētā notiekošajā. Brīvajā laikā cenšos būt Bauskā, daudz nebraukāt apkārt.
Aizpagājušās nedēļas nogale piederēja man vienai. Parasti sestdienās apmeklēju kursus, seminārus, tiekos ar zinošiem cilvēkiem.
Ko gribētu teikt baušķeniekiem?
– Gribu, lai viņi ir sveiki un veseli, lai dzīvo ar labāku skatu rītdienā. Visi varam strādāt kopā. Taču pašiem ir jāredz, kas notiek ap katra māju. Aicinu uz cilvēcisku sapratni, lai iedzīvotāji neļaunojas par sarakto pilsētu.
