Baušķenieki un pilsētas viesi nevar nepamanīt vērienīgos Kalna ielas rekonstrukcijas darbus.
Baušķenieki un pilsētas viesi nevar nepamanīt vērienīgos Kalna ielas rekonstrukcijas darbus.
Jebkurā ilgstoši apdzīvotā vietā rokot atsedzas kultūrslānis, kas slēpj daudzas pagātnes liecības.
Par Otrā pasaules kara liecību – pustonnīgu aviobumbu – «Bauskas Dzīve» jau informēja. No savas pieredzes varu piebilst, ka Vācijā, ķeroties klāt līdzīgas jaudas spridzeklim, tiktu evakuēta puse pilsētas…
Kultūrslānis līdzīgs tortei
Bet šoreiz pievērsīšos «sīkākiem» atradumiem, ko katrs garāmgājējs nemaz nepamana. Katra vecpilsētā izraktā grāvja sānu malās jeb profilos vispirms var konstatēt, vai šeit jau agrāk ir veikti rakšanas darbi. Iepriekšējo rakumu vietās bedres profilā iezīmējas sajaukts kultūrslānis, bet neskartās vietās tas izskatās kā kārtaina torte. Tur, aplūkojot bedres profilu, speciālists pilsētas vēsturi spēj nolasīt kā no grāmatas.
Dažviet kultūrslānis Kalna ielā sasniedz pat pusotra metra biezumu. Nav jābūt vēstures speciālistam, lai zem asfalta seguma saskatītu kādreizējo bruģi. Rātslaukumam piegulošajā teritorijā virsējā slāņa bruģakmeņi datējami ar 19. gadsimta nogali, bet zem tā dažviet «kārtainajā tortē» saskatāmas vēl trīs bruģējuma kārtas. Senākais bruģis bijis no dolomīta šķembām, un tas atrodas aptuveni metru zem ielas pašreizējā līmeņa. Arī citas senās bruģa kārtas sastāv no relatīvi maziem akmeņiem – tie parasti nepārsniedz dūres lielumu. Domājams, ka senākā bruģa kārta varētu būt datējama ar 16. gadsimta beigām vai 17. gadsimta sākumu.
Arī atkritumi ir vērtīgi
Bez bruģakmeņiem atsevišķas kārtas veido būvgruži, deguma pēdas, zemes uzbērumi un… sadzīves atkritumi. Deguma pēdas liecina par kādreizējiem ugunsgrēkiem, kas dažreiz nopostīja pat kvartālus, jo mūra ēkas līdz pat 19. gadsimta beigām Bauskā bija uz roku pirkstiem saskaitāmas. Būvgruži un no būvbedrēm nākusī izlīdzinātā grunts pierāda vērienī- gu celtniecību dažādos laikos pagātnē. Savukārt dažādi pagājušo gadsimtu atkritumi vēstī par baušķenieku nodarbošanos, sadzīvi, uzturu, tikumiem un netikumiem.
Par Bauskas iedzīvotāju uzturu sendienās liecina apēsto dzīvnieciņu kauli un zobi, kas viscaur redzami rakumu profilos. Ja no visas Kalna ielas izraktās zemes izlasītu dažādus kaulus, tad noteikti sanāktu pilna autokrava, bet no atrastajiem zobiem varētu uztaisīt vairākus simtus protēžu. Kaulu daudzums apliecina, ka baušķenieki nebūt nav bijuši veģetārieši, kaulu pavirša analīze pierāda, ka visiecienītākā bijusi cūkgaļa.
Daudzās trauku lauskas varētu liecināt arī par baušķenieku ģimenes skandāliem, taču nopietni – mūsu pilsētas iedzīvotāji pirms vairākiem gadsimtiem lietojuši gan vietējo podnieku māla traukus, gan importētus majolikas un Reinzemes akmens masas keramikas izstrādājumus. Atradumi liecina, ka atsevišķos namos ir bijuši stikla sīkrūšu lodziņi svina ietvaros. Dažos bagātāko pilsētnieku namos bijušas visai greznas glazētu podiņu krāsnis (zaļas, melnas un zili baltas).
Par pievēršanos baudvielām liecina vairākus gadsimtus veco vīna pudeļu paliekas un Holandē izgatavoto pīpju fragmenti.
Vajadzēja veikt arheoloģisko izpēti
Atrastie pakavi liecina gan par kādreizējiem smagajiem vezumniekiem, gan par visai sīciņiem zirgiem. Pakavi sniedz arī informāciju par kādreizējo kalēju prasmi, to pašu apliecina kaltās naglas un dažādās būvdetaļas.
Šī informācija gūta, visai amatieriski izložņājot šeit saraktos grāvjus. To pašu var teikt par rakumiem Rātslaukumā, Plūdoņa ielā un citviet vecpilsētā. Tomēr man sāp sirds par to, ka būvdarbi notiek bez iepriekšējas arheoloģiskās izpētes. Ir jau labi, ka ielu kvalitāte uzlabosies, bet rokot izpostītais kultūrslānis varēja arheologiem sniegt daudz vairāk konkrētas informācijas par mūsu pilsētas pirmsākumiem. Arheoloģiskie pētījumi varētu dot skaidru atbildi, vai šeit jau ir bijusi kāda senāka apmetne pirms pilsētveida apbūves pārcelšanas no Vairogmiesta (tagadējās estrādes vietā) uz šejieni 16. gadsimta beigās.
Citās pilsētās, kurās kultūrslānis ir iekļauts valsts aizsargājamo arheoloģijas pieminekļu statusā, jebkuri rakšanas darbi ir jāsaskaņo ar Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un paredzamajā būvdarbu vietā ir jāveic arheoloģiskā izpēte. Diemžēl Bauskas vecpilsēta skaitās tikai pilsētbūvniecības piemineklis, kurā dažu graustu likums aizsargā no pārbūvēm un nojaukšanas (līdz tas pats sabrūk), bet vēsturisko informāciju saturošu kultūrslāni var izrakņāt uz nebēdu.
Nav jau runa tikai par Kalna ielu. Piemēram, šopavasar gar Svētā Gara baznīcu raktajā tranšejā tika konstatētas kādreizējo baušķenieku mirstīgās atliekas, kas tur gulējušas vairākus gadsimtus. Arī tur vajadzētu veikt arheoloģiskos pētījumus. Izpostīto vairs nevar atjaunot, bet, ja pilsētas vadība lūgtu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju iekļaut kultūrslāni arheoloģisko pieminekļu sarakstā, tad turpmāk šāds barba- risms nenotiktu.
