Eiropas Komisijas komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens pirmoreiz savu vizīšu laikā Latvijā «ielaidās» uz konkrētu sarunu ar lauksaimniekiem, kā arī apmeklēja Liepāju un Kandavu.
Eiropas Komisijas komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens pirmoreiz savu vizīšu laikā Latvijā «ielaidās» uz konkrētu sarunu ar lauksaimniekiem, kā arī apmeklēja Liepāju un Kandavu.
Parasti Ginters Ferhoigens kā Eiropas Savienības priekšvēstnesis viesturnejās kandidātvalstīs tikai uzstājas ar politiskām runām, nosaka politiskus termiņus un dod politiskas cerības. Šoreiz bija daudz kas vairāk.
Spēcīga kandidātvalsts
Kaut arī Latvija sarunas ir sākusi divus gadus vēlāk nekā pirmās grupas valstis, tā ir panākusi pārējās. Lai Latvija būtu pirmajā iestāšanās kārtā, līdz 2002. gada beigām jānoslēdz sarunas, lai pēc tam būtu pusotra gada laika gan referendumam Latvijā, gan Latvijas līguma ar ES ratificēšanai visās dalībvalstīs. Tad Latvija varētu piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004. gadā.
«Latvija ir ne tikai kandidātvalsts, tā ir spēcīga kandidātvalsts, lai iestātos Eiropas Savienības pirmajā paplašināšanās kārtā,» teica Ferhoigens, norādot, ka īpaši pēdējos gados, sarunu procesā īstenojot «regates principu», Latvija ir sasniegusi ievērojamus rezultātus.
Viena lauksaimniecības politika
Sarunā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi 20. jūlija pēcpusdienā galvenais «paplašinātājs» Ginters Ferhoigens uzsvēra, ka Latvijas sarunas ar ES par lauksaimniecību tagad tikai sākas. Viņš vēl neesot izveidojis savu viedokli un tāpēc ir gatavs uzklausīt Latvijas zemnieku argumentus.
Komisārs uzsvēra, ka ES lauksaimniecība ir pilnīgi integrēta joma un ka uz to attiecas 40 procentu no visiem likumiem. Tagad gan sarunām jānotiek ātri, jo galvenokārt tiks saskaņoti tehniski jautājumi (šoruden – par augu aizsardzību un par dzīvnieku veselību un aizsardzību), bet sarunu noslēguma fāzē 2002. gada rudenī būs jāatrod atbildes par ražošanas kvotām un par tiešajiem maksājumiem.
Viņš neslēpa, ka lauksaimniecības modernizācija atbilstoši ES prasībām saistīta ar smagu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz daudziem lauksaimniecības uzņēmumiem un apvienībām. Kaut arī tiks izstrādāti pārejas noteikumi, radīsies problēmas, un reāli var izdzīvot tikai daži. «Strukturālas pārmaiņas Latvijā notiktu tik un tā – arī tad, ja Latvija nestātos ES. Jums pašiem sev jāatbild uz diviem jautājumiem: vai Latvija viena pati tiktu galā ar šo pārmaiņu procesu? Vai Latvijai būs pietiekami daudz tirgus savu preču realizācijai?»
Tomēr attiecībā uz kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanu komisārs izcēla ļoti svarīgu principu – nebūs ilgstošu izņēmumu. Eiropas Savienībā valstis netiks dalītas pirmajā un otrajā šķirā. «Ja kāds jums ir pateicis, ka ES varētu būt divas dažādas lauksaimniecības politikas, tas nav pareizi. Jūs gribēja iebiedēt. ES var tikt īstenota tikai viena vienīga agrārā politika.» Eiropas Komisijas (EK) mērķis ir panākt, lai laukos darbavietas tiktu saglabātas vai radītas no jauna. Tāpēc tā daudz vairāk rūpēsies par reģionālo struktūru.
ES palīdz lauksaimniekiem
Ginters Ferhoigens uzslavēja Latviju SAPARD sagatavošanā un mierināja zemniekus, ka 2001. gada naudu varēs izmantot līdz 2003. gada beigām. Saeimā, atbildot uz Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Edvīna Inkēna kritiku, viņš solīja lūgt lauksaimniecības komisāram Francam Fišleram paātrināt Lauku atbalsta dienesta kā SAPARD maksājumu aģentūras akreditāciju.
Jūlijs Beļavnieks un Valters Bruss uzdeva jautājumu par kvotu noteikšanas kritērijiem un par gaidāmajiem tiešajiem maksājumiem, kas atšķirsies no ES fermeru saņemtā. EK paplašināšanās komisārs apstiprināja, ka kompensācijas (jeb subvencijas), ko ES fermeriem piemaksā par cenu samazinājumu, kandidātvalstu zemniekiem nepienāksies: «Mēs no paša sākuma nevaram jums ieviest tiešo subvenciju sistēmu, ko pieņēma 1999. gadā. Pirmkārt, tā nebūs ilgstoša sistēma. Otrkārt, jums jāatzīst, ka jūs paši prasāt pārejas periodus vairākos jautājumos. Tas nozīmē, ka trīs, četri vai pieci gadi būs nepieciešami, lai sasniegtu vienlīdzību ar ES fermeriem. Būs pārejas periods, kurā būs dažādas sistēmas. Cerams, ka tie būs tikai daži gadi.»
Latvijas Dārzkopju asociācijas, SIA «Latvijas dārznieks» vadītājs Jānis Bērziņš skaidroja, ka ar SAPARD nepietiks, lai Latvijas lauku tehnoloģijas būtu ES līmenī – vajagot ap 600 miljonu latu. Viņš interesējās, vai Eiropas Savienības palīdzība varētu būt lēti kredīti lauksaimniekiem. Ferhoigens atzina, ka tehnoloģiju modernizācijai nepieciešamā summa ir ļoti liela, bet viņu tas nepārsteidzot. Latvijas lauksaimniekiem SAPARD atbalsta programmā esot paredzēts piešķirt pietiekami daudz līdzekļu, lai varētu modernizēt tehnoloģijas.
