Robeža ir šķirtnes vieta starp drīkst un nedrīkst. Viena ar balti sarkani vai citādi iekrāsotiem stabiem un barjerām, ar robežsardzes punktiem, otra – tikai jaušama – mūsu apziņā, ko iezīmē kultūras slāņa biezums.
Robeža ir šķirtnes vieta starp drīkst un nedrīkst. Viena ar balti sarkani vai citādi iekrāsotiem stabiem un barjerām, ar robežsardzes punktiem, otra – tikai jaušama – mūsu apziņā, ko iezīmē kultūras slāņa biezums. Robežas pārkāpšana abos gadījumos saistīta ar zaudējumiem.
Nesen dalailamas smaids mūs aicināja dzīvot tikai ar gaišām domām, nevairot negatīvu enerģiju – pasaulē jau tā ļaunuma gana. Vairāk nekā dīvaina šķita «Dienas» 1. augusta numurā Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas «ietērpšana» militārformā un viņas, no aizspriedumiem brīva cilvēka, uzrunas Dziesmu svētkos kritisks vērtējums kinorežisores Lailas Pakalniņas skatījumā. Ir pārkāpta robeža.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pēc ģenerālprokurora Maizīša atkārtotas prasības tomēr nolēmis brīdināt apgāda «Vieda» direktoru A. Gardu par Latvijas tēla nomelnošanu pasaules acīs. Ar kādu prasību pie SAB vērsīsies ģenerālprokurors par Valsts prezidentes «nacionālismu», Dziesmu svētku noslēguma koncertā divdesmit reižu piesaucot Latvijas vārdu, par ko operatīvi sabiedrībai ziņojusi «Dienas» apskatniece L. Pakalniņa?
Šonedēļ mūsu valstī novilkto robežu starp drīkst un nedrīkst pārkāpa Francijas prezidents Žaks Širaks. Viņš mums atgādināja, ka esam latvieši un dzīvojam Latvijā, turklāt svēti sargājam savu valodu. Pašmāju gudrie mums piedāvā «politisku nāciju», raksta nosodījuma vēstuli, ko varētu nosaukt par «30 kosmopolītu memorandu» (publicēta 27. jūlija «Dienā»), par jauniešu uzdrīkstēšanos paust savu skatījumu uz Latvijā notiekošo. Nosodītajā grāmatā «Nevienam mēs Latviju nedodam» daudzviet citēts Rainis, kuram pieder arī šie vārdi: «Jauno domas arvien ir bīstamas, sevišķi tādas, kas ved uz nākotni…»
Eiroskeptiķus mierina, ka Eiropas Savienību nevajagot slimīgi salīdzināt ar to, kurā jau bijām. Tomēr līdzības nianses jau manāmas. Valdība neuzdrošinājās pieņemt lēmumu par dažu šķirņu suņu populācijas aizliegumu, nesaskaņojot to ar Eiropas Komisiju. Cik sen vēl karošu formas un maizes receptes veda uz Maskavu… Robežšķirtnes nav.
Upsalas universitātes (Zviedrija) profesors austrumtautu jautājumos vēlējis Krievijai distancēties no vēstures falsifikācijas, savukārt savu valdību vedinājis panākt Krievijas atvainošanos Baltijas valstīm par okupācijas gados nodarītajām pārestībām. No lielvalsts viedokļa robežu viegli pārraut ar tankiem, bet neiespējami salāpīt ar vārdiem – mute neveras.
Plūdus, vulkānu izvirdumus, vētras un taifūnus vieni uzskata par sodību grēcīgajai Zemei, citi par brīdinājuma zīmi. Zinātnieki apgalvo: nē, daba nav jukusi prātā. Tātad pieļaujamā robeža vēl nav pārkāpta.
Mūsu pilsētas pārrakšana plašā apjomā gan nav uzskatāma par katastrofu, tomēr acīgi vērosim robežu – kur beidzas asfalts, kur sākas bedre.
