Ar uzstājīgi skaļām skaņām – mē, mē – kazai Grietai un viņas meitai Zuzei Meisijai sākas katra diena Vecumniekos.
Ar uzstājīgi skaļām skaņām – mē, mē – kazai Grietai un viņas meitai Zuzei Meisijai sākas katra diena Vecumniekos.
Savu pienu nesmādē
Pelēcīgi baltajai Grietai māsas Anita un Zaiga Siliņas ir jau otrās saimnieces. Kazas draiskulības ir gaidāmas katru brīdi, tāpēc dažreiz Grietu saimnieces nosauc par Grieķu kultūras iznīcinātāju.
Par to, kādas īsti ir ragaines Grieta un Meisija, «Bauskas Dzīve» varēja pārliecināties 2. augustā, kad ieradās ciemos Vecumnieku pagastā. Bija rīta puse, un kaziņas vēl atradās kūtī. Kad Anita aiz ķēdes Grietu veda laukā, kaza izpildīja ikrīta rituālu – kūtī pieskrēja palaizīt sāli, ar mēli pārliecinājās, vai kaķu trauki ir tīri. Redzot, ka nepatīkamā rasa ir nožuvusi, Grieta izskrēja ārā. Viņas trīs mēnešus vecā meita Meisija mudīgi sekoja mātei, jo Meisijas lielākais gardums ir mammas piens. Mazajai ragainei ir veicies, jo Grieta otrajam bēr- nam – āzim – tikai mēnesi atļāva zīst balto gardumu. Arī pret Meisiju Grieta izturas visai noraidoši, – ja viņa gribēs meitu aizdzīt tālāk, darbā izmantos pat pelēkos ragus. Protams, arī sunītei garšo Grietas piens. Bijis pat kuriozs atgadījums. Anita domājusi – redz, kā kazas piens sunītei iet labumā, taču vēlāk atklājies, ka viņa ir kucēnu gaidībās…
Nogaršojuši Grietas pienu, korespondenti piekrita saimnieču teiktajam, ka tas ir ļoti trekns un līdzinās vaniļas krēmam. Īpatnēji, bet arī Grietai garšo savs piens, viņa ar garu, kāru mēli izlaizīja piena putas no krūzītes.
Par vienādām tiesībām
Ja Meisija redz, ka māte mielojas pie lazdu krūma, aiz skaudības meita sāk skaļi bļaut. Arī mīlestībā jābūt vienlīdzīgām tiesībām, ja viena redz, ka otra ir saimnieces apskāvienos, izskan izmisīgs bļāviens.
Ikviens var būt drošs, ka pie dīķa padzerties kazas neies, jo reiz Grietu pārbaidījusi kurkstoša, zaļa varde. Tāpēc viņām labāk patīk ganīties Meisijas rotaļlaukumā – ugunskura vietā pie baļķiem. Agrāk, kad āzītis vēl bijis, Meisijai un brālim patikusi sava rotaļa. Viņi lēkājuši pa celmiem, līdz uzskrējuši pa oša stumbru, noskrāpējuši tā mizu un metušies zemē.
Izmisīgie «zīdaiņi»
Vasarā karstā saule nav sabiedrotā, tāpēc vienmēr jāprot atrast ēnu – kaut vai tā būtu radusies no vienām izžautām biksēm vai mazas ābelītes. Kazām ir labi līdz brīdim, kad tur, augšā, tuvojas zibens spalgais koncerts. To viņas iemācījušās sajust un, brīdinot mājiniekus, sāk skaļi bļaut – kā īsti barometri…
Kazām ir viena vājība – viņas ciena cilvēku sabiedrību. Reiz kāda kaimiņiene Anitai jautājusi: «Kas pie tevis ir atbraucis ciemos ar mazu zīdainīti?» Anita atbildējusi: «Tur neraud bērns, bet izmisīgā balsī mani sauc abas kaziņas.» Īpaši skaļi kazas sauc saimnieces, ja tuvojas pulksten septiņi vakarā, tad ir laiks doties uz kūti.
Laikam Grietai un Meisijai «Bauskas Dzīves» korespondentu ciemošanās patika, jo, ejot prom, kaziņas blēja un blēja. Viņuprāt, nav nekā labāka par saskarsmi ar cilvēkiem.
fakti
Tiek uzskatīts, ka kazas cēlušās no trīs savvaļas kazu sugām, no kurām kazai vistuvākā ir priskas kaza, kas dzīvojusi Egejas jūras salās.
Šie ir vismazāk prasīgie mājdzīvnieki, labi pārtiek no kokšķiedrainas barības.
Kazas pienu iesaka bērniem un kuņģa slimniekiem.
Izmantota «Ģimenes enciklopēdijas» 3. sējuma sadaļa «Daba un saimniecība»
