Esejas par Visumu, civilizācijas vēstures līkločiem, Dievu un cilvēka esības apzināšanos apkopotas franču rakstnieka Žana d‘ Ormesona nesen izdotajā grāmatā.
Esejas par Visumu, civilizācijas vēstures līkločiem, Dievu un cilvēka esības apzināšanos apkopotas franču rakstnieka Žana d‘ Ormesona nesen izdotajā grāmatā. Tas ir neparasts un ļoti subjektīvs skatījums uz lietām, kas allaž nodarbinājušas daudzus jo daudzus prātus.
Latviešu lasītāji Žanu d‘ Ormesonu varēja iepazīt pēc vienīgās mūsu valstī tulkotās grāmatas «Mūžīgais žīds», taču Francijā viņš ir populārs daudzu romānu autors, prestižu literatūras prēmiju laureāts.
D‘ Ormesona eseju filigrānā forma, atvērtība dialogam un vieglums nav vienīgās jaunās grāmatas kvalitātes. Autoram ir apbrīnojami plašas zināšanas par pasaules vēsturi un kultūras fenomeniem, ko viņš it kā rotaļājoties atklāj arī lasītājiem. Tāpēc nepieciešams vismaz neliels, sistematizēts zināšanu kopums, lai īsti varētu novērtēt Žana d‘ Ormesona darbus.
Ja ir izlasīti Pētera Nīlsona «Zvaigžņu ceļi» vai Edgara Siliņa «Lielo noslēpumu grāmata», tad droši var ķerties pie d‘ Ormesona «Gandrīz nekas par gandrīz visu». Šie izdevumi šķiet kā viena krūma ziedi – ļoti līdzīgi, tomēr atšķirīgi.