1949. gada septembrī Jelgavas apriņķa Džūkstes un Kalnu mežos čekas speciālā karaspēka akcijas laikā tika nošauti vairāki nacionālie partizāni un sagūstīti pieci cīnītāji.
1949. gada septembrī Jelgavas apriņķa Džūkstes un Kalnu mežos čekas speciālā karaspēka akcijas laikā tika nošauti vairāki nacionālie partizāni un sagūstīti pieci cīnītāji.
Oktobrī tika arestēts minēto partizānu grupu vadības štābs, kas atradās Rīgas rajonā. To komandēja Jānis Mednis ar segvārdu «Gaujmalietis». Līdz ar to tika atklāta un sagrauta 1946. gadā izveidotā bruņotā organizācija «Aizsargi». Tika arestēti 58 biedri, viņu vidū vairāki Bauskas apriņķa iedzīvotāji, jo organizācija darbojās arī vairākos Bauskas apriņķa pagastos.
«Par cīņu esmu gatavs atdot dzīvību»
Latvijas Valsts arhīvā čekas krimināllietu fondā ir iegūlusi apjomīga divu sējumu krimināllieta par J. Medņa-Gaujmalieša vadīto organizāciju, tās mērķiem, struktūru un darbību kopš tās izveides 1946. gadā.
Pretpadomju organizācija «Aizsargi» tika veidota, ievērojot kādreizējo aizsargu organizācijas struktūru: mazākā teritoriālā vienība bija grupa, grupas apvienojās vados, vadi – nodaļās, nodaļas – rotās, ro- tas – bataljonos. Pastāvēšanas laikā organizācija bija izveidojusi savu struktūru un aktīvi darbojās Limbažu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas un Rīgas rajonā, kā arī Rīgā.
Tās darbības mērķis saskaņā ar statūtiem bija Padomju Savienības un rietumvalstu kara gadījumā aizmugurē organizēt bruņotu sacelšanos un varas pārņemšanu. Lai to panāktu, darbība dziļā pagrīdē bija jāizvērš pēc iespējas plašāka un jāuzņem sakari ar citu organizāciju partizānu grupām.
Organizācijas darbībā saskaņā ar tās statūtiem iesaistījās nacionāli domājošas personas, un katram tās dalībniekam bija jāparaksta zvērests. Tā teksts bija šāds: «Apsolos un zvēru būt par savas valsts – Latvijas – brīvības cīnītāju, cīnīties pret savas zemes un tautas ienaidniekiem, cik vien būs manos spēkos, un par šo cīņu esmu gatavs atdot dzīvību. Apsolos un zvēru kritiskā brīdī nenodot savus biedrus un neizpaust nekādas ziņas, lai arī tas man maksātu ko maksādams. Parakstot šo zvērestu, es apsolos Dieva un savas tautas priekšā.» Šāds parakstīts zvērests pievienots minētajai krimināllietai uz lapiņas, kas pārklāta ar asins traipiem, jo čekisti to bija atraduši kāda nošauta partizāna kabatā.
Nespēj izvērst plašāku darbību
Bauskas apriņķī organizācijai bija izveidotas grupas Iecavas un Bruknas pagastā. Štābā par grupu komandieru sakarnieci darbojās Bārbeles pagasta iedzīvotāja Lilija Kļaviņa, kas mācījās vidusskolā Rīgā.
Iecavas pagasta grupu, kas čekistu pārņemtajos organizācijas dokumentos apzīmēta ar burtu «M», 1947. gadā izveidoja un nelegāli vadīja spirta rūpnīcas maiņas meistars Ludvigs Alksnis ar segvārdu «Ludis Kārkliņš». Čekisti viņu arestēja 1949. gada oktobrī Jelgavas apriņķa Bērzes pagastā. Iecavas grupā kopā ar komandieri darbojās pieci cilvēki, no kuriem čekistiem bija izdevies noskaidrot grupas sakarnieci – 1926. gadā dzimušo Misas pagasta iedzīvotāju Ainu Antoniju Ērmani. Viņa mācījās vidusskolā Rīgā un tika arestēta reizē ar grupas komandieri.
Savukārt Bruknas pagasta grupu, kas organizācijas dokumentos apzīmēta ar burtu «D», 1948. gadā izveidoja un nelegāli vadīja pagasta finanšu aģents Jānis Kublis ar segvārdu «Jānis Priede» (arestēts 1949. gada oktobrī). Arī šajā grupā kopā ar komandieri darbojās pieci cilvēki, kuru vārdi čekistiem netapa zināmi.
Par minēto divu Bauskas apriņķa pagastu grupu darbību arhīva dokumentos ir diezgan skopa informācija. Zināms, ka regulāri dažādās vietās notikušas grupu vadītāju un organizācijas štāba sanāksmes. Vienā no tām Bauskas apriņķa grupām ticis dots uzdevums aktivizēt darbību, nodibināt sakarus ar apriņķa teritorijā esošām partizānu vienībām un pat ar pierobežas lietuviešu partizāniem. Taču minētais uzdevums līdz pat organizācijas sagrāvei netika īstenots.
