Piedaloties Zemnieku federācijai radniecīgas organizācijas kongresā Dotnuvā, dzirdēju, ka Lietuvā problēmas ir līdzīgas mūsējām.
Piedaloties Zemnieku federācijai radniecīgas organizācijas kongresā Dotnuvā, dzirdēju, ka Lietuvā problēmas ir līdzīgas mūsējām. Bet, ja rezultāts ir veiksmīgāks, iemesli var būt divi. Vai nu Lietuvas zemnieks ir čaklāks un gudrāks par mums, vai gudrāks ir Lietuvas Seims un valdība. Iespējams, veiksmes cēlonis meklējams politikā. Lietuvā puse deputātu ir no partiju sarakstiem, puse – no vēlētāju apgabaliem. Līdz ar to lielāka atbildība vēlētāju priekšā, un izpaliek iespēja nekautrīgi bīdīt Seimā un valdībā savas personiskās intereses.
Latvijā top virkne oficiālu dokumentu (Latvijas Pozīcijas dokuments iestājai ES, Nitrātu direktīva, 1998. gadā apstiprinātā Lauku attīstības programma), kurus var nosaukt par zinātnisko fantastiku. Lai realizētu šajos dokumentos paredzētos pasākumus lauksaimniecībā, nepieciešamas investīcijas simtiem miljonu latu apmērā. Salīdzinājumam: subsīdijām lauksaimniecībā 2001. gadā no valsts budžeta tika atvēlēti 20,8 miljoni latu. Lai savestu kārtībā kūtsmēslu krātuves atbilstoši Nitrātu direktīvas prasībām, nepieciešams aptuveni 15 miljonu latu (Zemkopības ministrijas aprēķins), lai sasniegtu Pozīcijas dokumentā nosauktos rādītājus lauksaimniecībā uz iestāšanās brīdi ES, nepieciešami aptuveni 600 miljonu latu (pēc Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta aprēķiniem). 1998. gadā apstiprinātajai Lauku attīstības programmai vispār nav ekonomiska pamatojuma.
Par to, ka Zemkopības ministrijas speciālisti ir iepazinušies ar situāciju, liecina tas, ka top jauna Lauku attīstības programma ar apakšprogrammu «Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstība». Tuvākajā laikā šo apakšprogrammu apstiprinās Ministru kabinetā. Zemkopības ministrija tās realizācijai prasīs 10 miljonu latu no 2002. gada budžeta. Ar šo naudu tad nu pietiktu lauku lejupslīdes apturēšanai. Un ir pēdējais laiks. Statistikas dati rāda, ka lauksaimniecībā nodarbināti tikai 37 procenti darbspējīgo lauku iedzīvotāju.
Pašlaik, kad šī programma novirzīta saskaņošanai, viena otra ministrija jau sāk apšaubīt tās nepieciešamību. Loģiski, jo pašreiz ar lauku attīstības jautājumiem nodarbojas astoņas ministrijas un katrai ir kāds naudas žūksnītis, ar kuru var manipulēt. Turpmāk tas viss būs Zemkopības ministrijas un Uzņēmējdarbības attīstības fonda pārziņā (pēc programmas projekta), un to atbalsta Latvijas Zemnieku federācija.
