Vasaras dziedāšanas svētkos Rīgā 4. un 5. augustā piedalījās Bauskas tautas nama folkloras kopa «Trejupe», Svitenes pagasta folkloras kopa, Codes pagasta folkloras kopa «Dreņģeri» un Vecsaules pagasta folkloras kopa.
Vasaras dziedāšanas svētkos Rīgā 4. un 5. augustā piedalījās Bauskas tautas nama folkloras kopa «Trejupe», Svitenes pagasta folkloras kopa, Codes pagasta folkloras kopa «Dreņģeri» un Vecsaules pagasta folkloras kopa. Dalību sarīkojumā kopai «Trejupe» nodrošināja Bauskas pilsētas Tautas nams.
Atrod jaunus draugus
Vasaras dziedāšanas svētki valstī tika organizēti pirmo reizi. To mērķis – dažādu folkloras žanru popularizēšana. Ieceres autors ir Valsts tautas mākslas centra folkloras pētnieks Andris Kapusts. Sarīkojumu atbalstīja Latvijas Kultūrkapitāla fonds, Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs un citas organizācijas.
Piedalīšanās konkursā kopas «Trejupe» dalībniekiem bija nopietns pārbaudījums. Pirms divām nedēļām kopa muzicēja Rīgas jubilejas Dziesmu un deju svētkos un sniedza trīs koncertus. Pie Bastejkalna tiltiņa «Trejupe» dziedāja kopā ar Bārtas etnogrāfisko ansambli un Omskas (Krievija) etnogrāfisko kopu «Varavīksne». Tās dalībnieki pārstāv izsūtīto latviešu vecāko paaudzi. Aldona Sormule stāsta: «Jutāmies ļoti aizkustināti, ka tālajā Krievzemes trimdā tautiešiem izdevies saglabāt latviskumu. Omskas dziedātājiem iepatikās dažas mūsu izpildītas melodijas, tāpēc kopas muzikālā vadītāja Inga Bukša «Varavīksnes» dalībniekiem uzdāvināja notis.»
Baušķenieku sniegumu novērtēja arī Latvijas un Čehijas sadarbības asociācijas prezidente. Viņa uzaicināja «Trejupi» nākamgad piedalīties starptautiskā etnogrāfijas konkursā Čehijā. Trejupieši nolēmuši doties uz kaimiņvalsti 2002. gada jūlijā.
Apdziedāšanās virtuozi
Pēc atgriešanās no Rīgas jubilejas pasākumiem sākās intensīvi mēģinājumi, lai sagatavotos Vasaras dziedāšanas svētku konkursam. No visiem piedāvātajiem žanriem baušķenieki izvēlējās Bauskas apkaimē pierakstītas vasaras un pavasara dziesmas, kā arī nolēma piedalīties individuālo izpildītāju konkursā.
«Svētku pirmajā dienā klausījāmies citu grupu sniegumu Latviešu biedrības namā,» atceras Aldona Sormule. «Žūrija vērtēja kāzu un apdziedāšanās dziesmas. Ļoti spilgta šķita Madonas folkloras kopas «Vērtumnieki» uzstāšanās. Apdziedāšanās dziesmas viņi izpildīja ar tādu azartu, ka zāli pāršalca sajūsmas vilnis. Man ir liels prieks arī par sviteniekiem. Nesen izveidotā kopa cenšas piedalīties dažādos sarīkojumos un konkursos. Dalībnieki uzstājās pārliecinoši. Varēja redzēt, ka dziedātājiem folklora ir sirdslieta.»
Nebaidās no policijas
«Vasaras un pavasara dziesmu konkursa norises vieta bija Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs,» turpina Aldona Sormule. «Ir diezgan liela atšķirība starp dziedāšanu telpās un ārā, tāpēc iepriekšējā vakarā nolēmām programmu mēģināt uz ielas. Nakšņojām dienesta viesnīcā pie Gaiļezera slimnīcas. Paņēmām visus instrumentus un līdz pusnaktij dziedājām ārā. Mūs brīdināja, ka riskējam nokļūt policijas patruļas uzmanības lokā, jo dziedāšana tiekot uzskatīta par naktsmiera traucējumu. Patiešām, policijas mašīnas dažas reizes piestāja, taču aizrādījumi netika izteikti.»
Pēc konkursprogrammas izpildīšanas trejupieši esot izjutuši lielu gandarījumu. Aldona Sormule atzīst, ka parasti tā nemēdzot būt, jo allaž šķietot, ka varētu nodziedāt labāk. «Konkurenti bija ļoti spēcīgi, piemēram, Balvu rajona Medņevas etnogrāfiskais ansamblis, Bārtas etnogrāfiskais ansamblis, tāpēc jutāmies nedaudz pārsteigti par žūrijas pasniegto uzslavas rakstu,» konkursa norisi komentē Aldona Sormule.
Grib klausīties senu mūziku
Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikuma audzēkne Līga Strautiņa un Bauskas lietuviešu kultūras biedrības «Dobiļelis» dalībniece Danute Slavinska piedalījās individuālo folkloras izpildītāju konkursā. Katra dalībniece izpildīja divas sava novada dziesmas. Kopas «Trejupe» vadītājai Līgas un Danutes debija šķiet veiksmīga, lai gan godalgotas vietas baušķenieces neieguva. Galvenais esot uzdrīkstēties un pārvarēt biklumu.
Valsts tautas mākslas centra folkloras speciālists Andris Kapusts uzskata, ka Vasaras dziedāšanas svētki ļauj iepazīt novadu folkloras daudzveidību un izpildījuma dažādas manieres. Tradicionālā jeb etnogrāfiskā dziedāšanas maniere ir nozīmīga mūsu valsts kultūras mantojuma daļa. Tās prestižs sabiedrībā kļūst arvien augstāks, ievērojis speciālists.
Arī kopas «Trejupe» vadītāja Aldona Sormule domā līdzīgi: «Mūsu kopa bija uzaicināta sniegt koncertu franču žurnālistiem. Viņu prieks šķita neviltots. Žurnālisti sacīja, ka negribot klausīties tautasdziesmu apdares un aranžējumus, jo ilgojoties pēc senas un dzīvas mūzikas. Viņu sapni «Trejupei» izdevās piepildīt.»
Fakti
Folkloras kopa «Trejupe» dibināta 1991. gadā.
Pašlaik tajā darbojas 19 dalībnieku.
Vecākajam dziedātājam ir 75 gadi.
