Par jūlija labākajiem sportistiem Bauskas rajonā atzīti vieglatlēti Irēna Žauna un Atis Vaisjūns.
Par jūlija labākajiem sportistiem Bauskas rajonā atzīti vieglatlēti Irēna Žauna un Atis Vaisjūns. Šajā numurā piedāvājam interviju ar Irēnu Žaunu, kura Amsterdamā Eiropas čempionātā jauniešiem līdz 23 gadu vecumam izcīnīja bronzas medaļu 400 metru barjerskrējienā.
Vai Eiropas čempionāts tev bija šīs sezonas svarīgākās sacensības?
– Jā, man šajās sacīkstēs noteikti bija jāiekļūst finālā, tātad jābūt astoņu labāko skaitā. Šādu noteikumu paredz ar Latvijas Olimpisko vienību (LOV) noslēgtais līgums. Ja līguma nosacījumi netiek pildīti, LOV ir tiesības pārtraukt finansējuma piešķiršanu. Es nebiju pārliecināta par iekļūšanu astoņniekā, jo biju visjaunākā no 400 metru barjerskrējējām. Vecums man ļaus šajās sacensībās piedalīties arī pēc diviem gadiem. Trešā vieta man bija liels pārsteigums.
Kādas sacensības tev vēl šosezon paredzētas?
– Atlikušo sezonas daļu veltīšu, lai labāk sagatavotos nākamgad paredzētajam Eiropas čempionātam pieaugušajiem, kurā man obligāti jāiekļūst pusfinālā. Trenējos ļoti nopietni, tagad ir pat trīs treniņi dienā. Sacensībās nepiedalīšos, ja vien LOV to nepieprasīs. Iespējams, nāksies startēt Baltijas čempionātā.
Tu starptautiskās sacensībās esi uzrādījusi labus rezultātus. Vai konkurentes tevi atpazīst?
– Jā, ar mani rēķinās. Aizbraucot uz Eiropas čempionātu, domāju, ka manu pagājušajā gadā izcīnīto 5. vietu pasaules čempionātā vairs neviens neatcerēsies. Tomēr, pirms sacensībām iesildoties, jutu, ka man tiek pievērsta diezgan liela uzmanība. Pretinieces vēro, kā katra iesildās, kāda ir pašsajūta. Es šādu uzmanību citām nepievēršu.
Vai tev ir piedāvāts mācīties un trenēties kādā ASV augstskolā?
– Jā, ir bijuši vairāki piedāvājumi. Visnopietnākais saņemts no kādas augstskolas Aiovas štatā. Viņi katru mēnesi sūta aicinājumus. Šajā skolā par mācībām gadā ir jāmaksā četrpadsmit tūkstoš dolāru. Man nebūtu jāmaksā. ASV augstskolās ir lielas sportistu grupas. Treneris nespēj ar katru nodarboties individuāli, tāpēc sportiskajā ziņā es būtu zaudētāja. Domāju nākamgad mācīties tepat Latvijā.
Vai tu joprojām trenējies Bauskā?
– Jā, es dzīvoju un trenējos Bauskā. Šeit man ir vislabākie apstākļi. Stadionā mani ielaidīs kaut vai naktī. Ja Rīgā būtu labāki apstākļi, tad droši vien pārceltos uz turieni, taču galvaspilsētā stadioniem ir noteikti darba laiki, tie vienmēr ir pārpildīti.
Latvijā pēdējā laikā vairāki sportisti ir pieķerti dopinga lietošanā. Vai tu uzskati, ka dopings Latvijā kļuvis par nopietnu problēmu?
– LOV izsauca sportistus uz pārbaudi sagatavošanas posmā, tāpēc arī Staņislavs Olijars tika pieķerts. Tie, kuri lieto aizliegtus medikamentus, parasti to dara tikai sagatavošanas posmā. Sacensībās visi jau ir «tīri». Latvijā šāda veida medicīna ir ļoti zemā kvalitātē, salīdzinot ar ASV, kur sportistiem ir pat speciālas laboratorijas. Es uzskatu, ka pasaules rekordus bez dopinga mūsdienu sportā vairs nesasniedz.
Pēdējos divos gados tu Bauskā esi kļuvusi pazīstamāka…
– Kādreiz, kad es stadionā skrēju, cilvēku reakcija bija citādāka, piemēram: «Re, atkal tā trakā skrien!» Tagad mani jau nedaudz respektē: «Paskaties, Žauna skrien!»
Ir dažādi cilvēki. Citi prasa, kāpēc neesmu bijusi pirmā, bet tikai piektā pasaules čempionātā. Tomēr vairākums priecājas, apsveic, paslavē. Tas ir patīkami.
