Autobusā nejauši kļuvu par liecinieci divu braucēju sarunai. Viena no viņām stāstīja blakussēdētājai, cik grūti pagasta padomē dabūt kādu ļoti nepieciešamu izziņu. «Tā nieka papīrīša dēļ reizes četras esmu uz turieni gājusi.
Autobusā nejauši kļuvu par liecinieci divu braucēju sarunai. Viena no viņām stāstīja blakussēdētājai, cik grūti pagasta padomē dabūt kādu ļoti nepieciešamu izziņu. «Tā nieka papīrīša dēļ reizes četras esmu uz turieni gājusi. Visas svarīgās personas esot atvaļinājumā. Sekretāre teica, lai paciešoties, iekams kungi beigšot vaļoties. Tak jau līdz rudenim būs jāgaida,» laucinieces monologā ieskanējās bezcerīgas intonācijas.
Klusībā nodomāju – cik tipiska situācija! Ik vasaru atkārtojas viens un tas pats. Pienāk brīdis, kad šķiet – pašvaldību un valsts iestādēs dzīve uz mirkli apstājusies. Visas svarīgās personas bauda atvaļinājumu, bet tie, kuri atrodas darbavietās, tāpat neko nezina. Vismaz spriežot pēc viņu atbildēm tā šķiet. Parasti tās mēdz būt šādas: «Priekšnieks atvaļinājumā, vietnieks un palīgs arī. Nekādu informāciju nevaru jums sniegt.» Dažreiz pa tālruni uzrunātā persona atzīstas, ka veicot dežuranta pienākumus un par notiekošo pašvaldībā vispār neesot informēta. Nu gluži kā dzīvs automātiskais atbildētājs! Citur tālruņa līnija savienota ar faksa aparātu, un piezvanot atbildes vietā dzirdams tikai gari stiepts signāls. Vai kāds ir padomājis, ka lauku sieva no savas viensētas nu nekādi nevar sazināties ar vietējo pašvaldību, izmantojot faksu?
Neņemos apgalvot, ka tā notiek visur. Ir arī pozitīvi paraugi, piemēram, Iecavas un Mežotnes pagastu padomes, kuru darbību neietekmē gadalaiki. Neatkarīgi no amatu hierarhijas, šo pašvaldību speciālisti uz jebkuru jautājumu atbild izsmeļoši, precīzi un laipni. Klientam nav jājūtas kā traucēklim vai nabaga lūdzējam.
Allaž esmu domājusi, kādēļ priekšnieka prombūtne vietumis kļūst par «fatālu nenovēršamību». Vai tiešām ir tik sarežģīti sadalīt funkcijas un atbildību? Pieļauju, ka daži autoritāri vadītāji saviem padotajiem gluži vienkārši neuzticas, varbūt pat apšauba viņu kompetenci. Nožēlojami, ka egoistisku ambīciju dēļ visvairāk jācieš klientiem. Tas liecina par necieņu pret iedzīvotājiem un viņu interešu pilnīgu ignorēšanu.
Bet varbūt nemaz tik traki nav? Pēc vasaras snaudas iestādēs atkal sāks pulsēt dzīve, jo darbavietās atgriezīsies visu varošie un cienījamie priekšnieki. Autobusā sastaptā ceļabiedre beidzot saņems ilgi gaidīto izziņu un turpinās lolot ilūziju, ka «visu atrisināt var tikai priekšnieks».
