Vecumnieku pagasta ļaudis var būt lepni, ka viņu pusē mīt vīri, kuri pasaulē nes pagasta un Latvijas vārdu. Tie ir pagasta liliju audzētāji.
Vecumnieku pagasta ļaudis var būt lepni, ka viņu pusē mīt vīri, kuri pasaulē nes pagasta un Latvijas vārdu. Tie ir pagasta liliju audzētāji.
Šo vīru darbs un gūtā atzinība mudinājusi pagasta deputātus Vecumnieku jaunajā ģerbonī iekļaut lilijas ziedu. Liliju audzēšana un selekcija ir ne tikai Jāņa Vasarieša aizraušanās. Tā paņēmusi savā varā arī viņa kaimiņu un draugu sirdi. Tajā pašā Baložu ieliņā mīt kautrīgs vīrs, kurš reti piedalās krāšņajās jūlija izstādēs Rīgā, jo viņa audzētās lilijas vēl ir pumpuros. Tālivaldis Gertsons jau trīsdesmit gadu audzē trompetlilijas un austrumlilijas, kas ziedēt sāk tikai jūlija otrajā pusē. Selekcionārs uzskata, ka lilijai jābūt smaržīgai, un drosmīgi ķēries klāt visgrūtāk izaudzējamām – austrumlilijām. Atklājas, ka ceļš no sējeņa līdz jaunai šķirnei mērāms septiņu gadu garumā. Šīs grupas hibrīdiem raksturīgi lieli, smaržīgi ziedi.
Tieši austrumlilijas mums dāsni piedāvā Holandes firmas, lai pašiem audzēt nebūtu izdevīgi. Parasti tās audzē siltumnīcās, bet T. Gertsona veidotie hibrīdi zied un pārziemo dobēs atklātā laukā, nedaudz piesegti. Viņa audzētās lilijas mērojušas tālu ceļu, tās aug Vācijā, Norvēģijā. Selekcionārs mēģina izaudzēt Jaunzēlandes lilijas no sēklām. Diemžēl viņa kolekcijā vairs nav skaistās «Minjonas», tumši sarkanas ar baltu apmali. To tagad par selekcijas materiālu izmanto citi.
Trompetliliju grupā 2000. gada «Lilium Balticum» izstādē pirmo vietu Tālivaldis Gertsons saņēma par hibrīdu «Violets». Meistars pat nepūlējās savai puķei dot vārdu. «Tas netraucē,» viņš atsaka un turpina veidot jaunas kombinācijas. Visdzīvotspējīgākie ir starpgrupu hibrīdi, tās ir nākotnes lilijas, kurām būs fantastiskas krāsas, smarža un salcietība, – tāds ir selekcionāra mērķis. Ja atrastos interesenti, kas šos retumus varētu pavairot meristēmu laboratorijās, mūsu dārzi augustā būtu krāsām un smaržām piesātināti.
