Latvijas galvaspilsētas Rīgas 800 gadu jubilejas svinības 17., 18. un 19. augustā pulcēja ļaudis no visas pasaules.
Latvijas galvaspilsētas Rīgas 800 gadu jubilejas svinības 17., 18. un 19. augustā pulcēja ļaudis no visas pasaules.
Izdzied mūžu
Šo svētku prieku baudīja arī «Bauskas Dzīve» un sastapa daudzus mūsu rajona iedzīvotājus. Viņi dienas garumā Rīgu izdancoja no senatnes līdz šodienai, būdami «Deju upes» dalībnieku pulkā (pavisam 2000 dejotāju vienlaikus!). Mūsējo darinājumus varēja atrast amatnieku tirdziņā Bastejkalnā.
Vairāku rajona koru un folkloras kopu dziedātāju balsis skanēja pie Brīvības pieminekļa, kur, kā izteicās daudzi, bija šo svētku sirds un dvēsele. Izdziedāties no sirds mīļas, sen zināmas, piemirstas un svētas dziesmas tur varēja no pulksten 10 rītā līdz 11 vakarā. Ap pusdienas laiku svelme sabiezēja, aizkustinājuma asaras sajaucās ar sviedriem, kas tecēja pār pieri. Tomēr šajā vietā, pie Brīvības pieminekļa, svinētāju pulks nemazinājās. Kāda sieviete atzina, ka šeit viņa labprāt stāvētu visu dienu.
Gluži kā pie Bābeles
Svētkus, kas notika vienlaikus 12 vietās, ir grūti atainot reportāžā. Jo – «kas var zvaigznes saskaitīt, jūras zvirgzdus salasīt»? Piedāvājums sestdien, 18. augustā, bija plašs – visiem vecumiem, gaumēm, dvēseles noskaņojumam. Vajadzēja sešas stundas, lai Vecrīgā kaut vai neilgu laiku piestātu katrā svētku zonā. Ne velti rīkotāji bija mudinājuši aut kājās visērtākos apavus, jo, gluži nemanot, pa Vecrīgas bruģi tika nostaigāti daudzi kilometri.
Godā celta arī mazākumtautību kultūra, atzīstot, ka lībiešu dibinātā Rīga nav tikai latviešu pilsēta. Gluži kā pie Bābeles, šeit arvien skanējušas daudzu tautu valodas.
Tauru skaņās uzviļņo gaiss
Ragu mūzikas cienītāji laukumā pie Rīgas pils augu dienu varēja klausīties pūtēju orķestrus. Taču skatītājiem īstais saldēdiens bija triju militāro orķestru defilēšana – muzicēšana soļu ritmā. Jāpiekrīt televīzijas žurnālista Ērika Niedras sacītajam, ka maršu spēlēšana ir labākais, ko var darīt cilvēki armijas formas tērpos.
Visi torņi reizē zvana
Klasiskās un viduslaiku mūzikas cienītājiem baudījumu solīja divas skatuves – pie Pēterbaznīcas un Doma laukumā. Fantastisks bija Rīgas torņos vienlaikus muzicējošu orķestru priekšnesums, ko nodrošināt palīdzēja arī radio un televīzija.
Ēd un brīnās
Cits brīnums tapa Raiņa bulvārī, zonā «Rīga ēd». Tur Iļģuciema maiznīca «Kviteks» dekorēja milzīgu jubilejas torti. Šis pasūtījums svēra 600 kilogramu. Kūka veidota trīs stāvos – trīs, divu un metra diametrā uz speciālas pamatnes. Tās gatavošanai bija nepieciešams 100 kilogramu miltu, ievārījums un putukrējums, «Balticovo» 3600 olu, 50 kilogramu pūdercukura un šokolādes dekori. Tā informējuši svētku organizatori. Pirmo kūkas gabaliņu nogrieza Rīgas mērs Gundars Bojārs. Vēl to varēja nogaršot tie, kuri deva ziedojumu Rīgas Kuģniecības un vēstures muzejam. Pārējiem atlika kārumu baudīt ar acīm vien.
«Devītais vilnis»
Svētku «devītais vilnis» bija Mārtiņa Brauna skaņdarba «Sapnis par Rīgu» atskaņojums pirms pusnakts. Ar Latvijā vēl neredzētu uguņošanu to papildināja Austrālijas pirotehniķu kompānijas «Syd Howards Fireworks International» speciālisti. Uzvedumā izmantotas 25 tonnas sprāgstvielu, gaisā izšauti apmēram 25000 šāvienu, no tiem lielākie bija augstāki par 400 metriem. Šo Ls 300000 vērto, pusstundu garo pārsteigumu gribēja redzēt tik daudzi, ka jau trīs stundas pirms uguņošanas tika slēgta ieeja Vecrīgā. Tur bija pulcējies maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits. Tūkstošu tūkstoši reizē aizturēja elpu un uzgavilēja, gandrīz pusstundu skatot gaismas viļņus, brāzmas un šļakatas, kas bija saskaņoti ar mūziku.
Apbrīnas vērts šajās jubilejas dienās bija Latvijas Televīzijas darbs. Tikai 18. augustā vien 15 stundu ilga tiešraide no svētku norises vietām. Koncerti ierakstīti video un tiks atkārtoti parādīti līdz gada beigām. Svētku laukumi bija teicami tehniski nodrošinā- ti – labs apskaņojums, ērti saskatāmi videoekrāni.
