Pagājis desmit gadu, kopš Latvijas Republikas Augstākā Padome 1991. gada 21. augustā pieņēma Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu.
Pagājis desmit gadu, kopš Latvijas Republikas (LR) Augstākā Padome 1991. gada 21. augustā pieņēma Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu.
Lēmumu parakstījis toreizējais LR Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un sekretārs Imants Daudišs.
Pretojas diktatūras draudiem
Laikraksta «Bauskas Dzīve» 1991. gada 24. augusta numura pirmajā lappusē publicēts Konstitucionālā likuma pilns teksts latviešu un krievu valodā. Toties rajona avīzes 22. augusta numura rubrikas un virsraksti atsauc atmiņā dažu dienu pārcilvēcīgo sasprindzinājumu: «Dievs izglābs Latviju», «X stunda ir klāt», «Ar tankiem zemi nears».
«Toreiz notikumi mainījās neticamā ātrumā. Ik pa laikam tie cilvēku pacēla emociju «devītajā vilnī», lai piepeši atkal notriektu pie zemes,» atceras Bauskas politiski represēto kluba pārstāve Daina Ziemele.
Padomju Savienībā 1991. gada 19. augustā sākās valsts apvērsums. Jau pēc dažām stundām Baltijas valstīs tika izsludināts ārkārtējs stāvoklis. Daina atceras, kā 19. augusta vakarā vardarbīgi tika pārtraukta Latvijas Televīzijas darbība, bet naktī apklusa arī Latvijas Radio. Sākās valsts izolācija no ārpasaules, un neviens nezināja, cik ilgi šāda situācija turpināsies.
LR Augstākā Padome pieņēma aicinājumu rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldību vadītājiem un deputātiem. Dokumentā noteikts publiski norobežoties no jebkāda veida nelikumīgiem valsts varas veidojumiem, nesadarboties ar PSRS militārpersonām, Valsts drošības komiteju un iekšējā karaspēka struktūrām.
Bauskas Rātslaukumā 21. augustā notika protesta mītiņš, kurā iedzīvotāji vienoti demonstrēja nepakļāvību un apņemšanos aizstāvēt Latvijas valstisko neatkarību.
Noglabā svarīgus dokumentus
«Bauskā no helikoptera kaisīja skrejlapas, kurās apvērsuma atbalstītāji aicināja uz mieru un savaldību «Latvijas un visas Padomju Dzimtenes glābšanas vārdā»,» stāsta Daina Ziemele. «Vēl tagad atceros helikoptera neganto troksni un pilsētas Tautas nama augšstāva logos un citviet pilsētā uzstādītos skaļruņus, kas translēja Latvijas Radio ziņas no nelegālas raidstacijas.
Visus svarīgos kluba «Rēta» dokumentus un piezīmes, sākoties apvērsumam, noglabāju drošā vietā. Nevarēja zināt, kāda militāra diktatūra varētu Latvijā pārņemt varu. Apvērsuma dienās bezspēcības izjūta šķita dramatiska. Taču radio «Svoboda» jau 21. augusta pēcpusdienā paziņoja, ka militāristu pučs Krievijā izgāzies. Tajā pašā dienā plkst. 13 Augstākā Padome pieņēma Konstitucionālo likumu par Latvijas valstisko statusu. Uzvirmoja neatkarības atzīšanas process. Lietuva un Igaunija pirmās atzina Latvijas statusu, tad – Islande, Beļģija, citas valstis, līdz 2. septembrī tām pievienojās arī ASV. Simtiem ugunskuru un tūkstošiem svecīšu iedegās 23. augusta vakarā liesmojošā Baltijas ceļā, vēl nezinot, kāda būs militarizēto struktūru reakcija.»
